Piecas cerības šogad

Piecas ceribas sogadPar 1000 eiro nopirkāt Grindeka akcijas gada sākumā? Septembra vidū jums ir jau 1900 eiro. Bet tā pati summa, ieguldīta Latvijas Kuģniecībā, pārvērtusies par 1500 eiro. Un pat «palātas vidējās temperatūras» – NASDAQ Riga indeksa — izaugsme šogad par 36% ir rekords. Kādas akcijas šobrīd vērts pirkt Latvijā un Baltijā? Ir Nauda piedāvā piecas perspektīvas idejas

Jebkura investīciju ideja — kādas akcijas pirkt, par kādu cenu un uz kādu peļņu cerēt — vienmēr var realitātē izrādīties tieši pretēja plānotajam. Tomēr birža tāpēc nav apstājusies, cilvēki turpina riskēt. Atliek tikai atcerēties galveno noteikumu: nelikt visu naudu uz vienu ideju, bet gan savākt dažādu akciju portfeli, ieteicams vismaz no pieciem uzņēmumiem. Kādus variantus pašlaik iesaka eksperti?

TALLINK. CERĪBA UZ BIZNESA PĀRDOŠANU
Igauņu prāmju operators Latvijā ir zināms gandrīz katram. Baltijā nav daudz tik lielu uzņēmumu, kuru gada apgrozījums ir aptuveni miljards eiro. Kāpēc būtu vērts tajā  ieguldīt? Jūlijā Tallink vadība pavēstīja, ka apsver stratēģiskā investora piesaisti, neizslēdzot arī iespēju pārdot savas daļas. Investora meklējumiem jau piesaistīts amerikāņu Citigroup — tātad viss ir tiešām nopietni. Pēc šiem jaunumiem Tallink akcijas, kas tiek kotētas igauņu biržā, strauji sadārdzinājās — no 95 centiem līdz 1,15 eiro. Tagad tās ir lētākas — septembrī Baltijas biržās ir notikusi jau tradicionālā korekcija, un daudzas populāras akcijas ir zaudējušas apmēram 10% no savas vērtības. Piemēram, Tallink akcijas septembra otrajā pusē maksāja 1,03—1,05 eiro. Tā ir laba iespēja pircējiem — ja stratēģiskais investors tiešām iegādāsies kompāniju, likums ļauj pārējiem sīkajiem akcionāriem piedāvāt izpirkt savas akcijas par darījuma cenu. Un šī cena šāda darījuma gadījumā varētu būt par 40—50% augstāka nekā pašreizējā akciju tirgus vērtība, uzskata INVL Index Direct vadītājs Andrejs Martinovs. «Pat ja darījums beigās tomēr nenotiks, tas tik un tā ir viens no labākajiem uzņēmumiem Baltijā gan attiecībā pret mazajiem akcionāriem, gan pēc riska līmeņa un biznesa mēroga. Tātad jebkurā gadījumā ieguldītājs pie sasistas siles nepaliks. Sliktākajā gadījumā kļūs par labi pelnoša uzņēmuma līdzīpašnieku, labākajā — pārdos savas akcijas ar 40—50% peļņu,» vērtē Martinovs. Jāsaprot, ka investora piesaistes process var ilgt gadu vai pat divus. No otras puses, vienmēr ir cerības uz nelielām dividendēm: Tallink visus pēdējos gadus stabili maksā no 2 līdz 6 centiem par akciju.

SAF. CERĪBA UZ JĀNI BERGU AMERIKĀ
Pazīstamā radioelektronikas ražotāja SAF Tehnika akciju cena šā gada laikā jau ir dubultojusies — no 3,51 eiro janvārī līdz 7,10 augustā. Un pat pēc septembrī piedzīvotā tirgus krituma, kad SAF akciju cena noslīdēja līdz 6,40 eiro, gada griezumā rezultāts ir +82%. Uz kā rēķina pieaugums? Pirmkārt, par to jāsaka paldies Jānim Bergam, kas nu jau divus gadus vada SAF meitasfirmu ASV (un raksta par to arī savā slejā Ir Nauda). Aizbraucot Jānis prognozēja, ka pāris gadu laikā spēs vismaz divkāršot pārdošanas apjomus Amerikā. Un šķiet, ka tieši šogad tas izdodas. Pēdējo 12 mēnešu laikā SAF apgrozījums, tieši pateicoties 10 miljonu pārdošanas apjomiem ASV, ir sasniedzis 17 miljonus eiro — tas ir pēdējo deviņu gadu rekords. Pirms Berga pārcelšanās uz ASV tur SAF apjoms bija aptuveni pieci miljoni eiro gadā. Visbeidzot, arī kompānijas peļņa pēdējā finanšu gadā (tas SAF sākas 1. jūlijā) uzrāda rekordu vairāku gadu griezumā — 1,7 miljoni eiro jeb 0,58 eiro par akciju. Salīdzinājumam: pirms gada viena akcija pelnīja gandrīz divreiz mazāku summu, 0,31 eiro. Tāpēc arī loģisks akciju vērtības kāpums. Investīciju ideja ir šāda: turēt naudu rezervē un gaidīt līdz novembra vidum, kad tiks publicēts kārtējais ceturkšņa pārskats. Kāpēc? SAF iepriekšējā ceturkšņa pārskats bija superpozitīvs: peļņa trijos mēnešos sasniedza gandrīz 600 tūkstošus eiro. Ja vēl nebūtu dolāru kursa krituma radīto zaudējumu, peļņa būtu sasniegusi gandrīz miljonu. Tāpēc investori veikli sarēķinājuši — ja uzņēmums tāpat turpinās, gada peļņa var sasniegt pat 3—4 miljonus eiro (ar nosacījumu, ka dolārs neturpina krist) jeb 1—1,3 eiro par akciju. Ar šādu scenāriju akciju vērtība var sasniegt pat 10 eiro un vairāk — jo pēdējo gadu laikā SAF visu peļņu izmaksā dividendēs. Un SAF akciju cena parasti ir līdzvērtīga gada dividenžu summai, kas reizināta vismaz ar 10. Kāpēc nogaidīt, nevis pirkt uzreiz? Tāpēc, ka SAF gadījumā superpozitīvi ceturkšņi mēdz mīties ar daudz pieticīgākiem. Ja valūtas kurss saglabās pašreizējo līmeni, ap 1,2 dolāriem par eiro, tad ceturkšņa griezumā tas no SAF peļņas nodeldēs ap 200—300 tūkstošiem eiro. Turklāt iespējams darbinieku prēmiju pieaugums par labajiem pārdošanas rezultātiem, kas arī var samazināt peļņu. Un pašlaik, pēc pazīstamā investora Gata Poiša domām, ir iemesls sagaidīt diezgan pieticīgu trešā ceturkšņa rezultātu un tam sekojošu akciju cenas pazemināšanos. Tad arī jēga tās pirkt, cerot uz dividenžu izmaksu decembrī un to, ka Jāņa Berga veiksme Amerikā turpināsies ilgtermiņā. «Nedomāju, ka viņi otro ceturksni pēc kārtas uzrādīs tādu superpeļņu. Drīzāk būs zināms kritums. Ja pēc tam akciju cena nokrīt, ir īstais brīdis pirkt. Jo tad arī drīz būs skaidrība par dividendēm, un akciju cena atkal uzlidos,» saka Gatis Poišs. Un piebilst — ja viņš nebūs prognozējis pareizi un arī jaunā ceturkšņa pārskats būs tikpat spožs, arī tad ieteikums nemainās: pirkt! Par dividendēm jāpiebilst — kā nesen pavēstīja kompānijas vadītājs Normunds Bergs, viņš personīgi esot noskaņots balsot par visas peļņas izmaksu dividendēs (58 centi par akciju), kā tas darīts arī iepriekšējos gados.

LATVIJAS BALZAMS. CERĪBA UZ AKCIJU ATPIRKŠANU
Viena no vietējo biržas spēlmaņu iecienītajām tēmām — obligātā akciju atpirkšana no mazajiem akcionāriem, kas parasti nozīmē teicamu peļņu. Piemēram, ja liels akcionārs nopērk akciju paketi un iegūst vismaz 30% kontroli, viņam ir pienākums pārējiem akcionāriem izpirkt viņu akcijas par vismaz bilances vērtību. Tas pats ir jādara, ja emitents nolēmis aiziet no biržas. Šajā gadā tādi gadījumi bijuši divi. Jūnijā Vitol holdings palielināja savu daļu Latvijas Kuģniecībā līdz gandrīz 70% un paziņoja par akciju atpirkšanu, kas biržā momentā nozīmēja to vērtības pieaugumu par gandrīz 50%, no 48 centiem līdz bilances vērtībai jeb 71 centam. Eksperti šādu iespēju prognozēja jau pirms vairākiem gadiem. Bet pārsteigums, kuru neprognozēja neviens, piedzīvots septembrī — Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas galvenā akcionāra lēmums aiziet no biržas, kā rezultātā akciju cena izauga no 20 līdz 42 centiem. «Censties prognozēt, kurš vēl varētu izsludināt atpirkšanu, būtu zīlēšana kafijas biezumos. Tomēr, ja vērtē šādu iespējamību, tad viscerīgāk šajā ziņā izskatās Latvijas Balzams,» komentē Andrejs Martinovs. Par to, ka LB varētu gribēt izpirkt mazākuma akcionāru daļas, tiek runāts jau gadiem ilgi. Iemesli ir bijuši: 2016. gada sākumā Amber Beverage Group, kas kontrolē aptuveni 90% akciju, piedāvāja sīkajiem akcionāriem akciju atpirkšanu par deviņiem eiro gabalā, bet ar noteikumu, ka kopumā tie pārdod vismaz 3%. Diemžēl tik liels daļu procents nesavācās. Taču tagad motivējošs faktors varētu būt nodokļu reforma, uzskata Martinovs. LB jau aptuveni 10 gadus nemaksā dividendes, bet gandrīz visu peļņu aizdod struktūrām, kas saistītas ar uzņēmuma galveno akcionāru. Likums nosaka — pēc diviem gadiem, kad beigsies pārejas periods, šāda peļņas aizdošana sev tiks pielīdzināta dividenžu izmaksai. Un tad par visu aizdevumu summu, kas ir 47 miljoni eiro, LB nāksies samaksāt 20% nodokli kā par dividendēm. «Galvenajam LB akcionāram ir palikuši divi gadi, lai atrisinātu šo jautājumu,» saka Martinovs. «Viņam ir trīs iespējas. Veikt akciju atpirkšanu un izmaksāt sev dividendes par visu agrāk uzkrāto un nesadalīto peļņu, kas būs apmēram 12 eiro par katru akciju. Vai arī pēc diviem gadiem, kad beigsies pārejas posms, visa peļņa, kas aiz dota akcionāriem, tiks aplikta ar 20% nodokli. Vai arī ar galveno akcionāru saistītās kompānijas var atmaksāt no LB saņemtos aizdevumus, bet tad atkal atgriežamies pie jautājuma par nesadalīto peļņu. Man šķiet loģiski, ka tuvāko divu gadu laikā mazie akcionāri vai nu saņems ļoti pieklājīgas dividendes, vai arī akciju atpirkuma piedāvājumu.» LB akciju bilances vērtība ir 12,81 eiro, un katru gadu tā pieaug par apmēram vienu eiro. Biržā šīs akcijas maksā deviņus eiro. Tātad atpirkuma gadījumā mazo akcionāru guvums var būt pat 40% peļņa, taču neviens to neņemsies stingri prognozēt. Daži, kas iepirkuši LB akcijas, to gaida jau gadiem.

OLAINFARM. CERĪBA, KA BIZNESS NAV PASLIKTINĀJIES
Olainfarm akciju cena, kas vēl augustā sasniedza rekordaugsto 11,5 eiro līmeni, septembra korekcijas laikā ir noslīdējusi līdz 10,1 eiro. Tam palīdzēja arī ne pārāk spožie otrā ceturkšņa rezultāti, pēc kuriem uzņēmuma vadība pavēstīja, ka peļņas prognozes šim gadam tiek samazinātas no 15,5 miljoniem līdz 13,5 miljoniem eiro. Bet vēl pavisam nesen Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš lēsa, ka akcijas cena gada laikā var uzkāpt līdz 13 eiro. Kā noskaidroja Ir Nauda, viņš arī šobrīd tādu scenāriju neizslēdz. Tā iemesli ir vairāki. Pirmkārt, peļņas sarukums šajā gadā daļēji skaidrojams ar grāmatvedības īpatnībām — pārdošanas apjomi un bruto peļņa joprojām aug, bet pēc auditoru rekomendācijas nākas veidot uzkrājumus (kas noēd peļņu) agrāk iegādātajam uzņēmumam Baltkrievijā un klīnikai Olainē. Tātad pati pamatbiznesa darbība nav pasliktinājusies. Otrs potenciālais izaugsmes dzinulis — sarunas par divu kompāniju iegādi Eiropas Savienībā, kuru apgrozījums mērāms desmitos miljonu. Pirmās oficiālās ziņas par šo tēmu var parādīties rudenī, saka Lapiņš. Un parasti šādu informāciju investori novērtē pozitīvi. Vēl viens iemesls optimismam — nesenais vadības paziņojums par dividenžu politiku: no nākamā gada plānots akcionāriem izmaksāt 40—50% no peļņas. Tātad, pat ja kompānija nopelnīs savus pieticīgos 13,5 miljonus eiro, tas var nozīmēt nesliktu dividenžu ienesīgumu 4—5% robežās, ja orientējamies pēc pašreizējās akciju cenas. «Ja galvenos noieta tirgus Krievijā un NVS nepiemeklēs nekādas vētras, tad Olainfarm akcijas var pirkt,» saka Andrejs Martinovs. «Nedomāju, ka iepriekš viss gājis labi un tagad uzņēmuma situācija nopietni pasliktinājusies. Tā nav. Farmācija ir perspektīvs bizness, un uzņēmums ir ļoti labi strukturēts. Tam ir gan aptieku tīkls, gan Silvanols, gan Tonus Elast un vairākas klīnikas. Plus dividendes. Kompānija pēdējos gados ir pierādījusi: pat tad, ja galvenos mērķa tirgus piemeklē vētras, tā spēj uzrādīt labus rezultātus. Bet jebkurā gadījumā šī nav ātru spekulāciju ideja.» Akcijas cena kopš gada sākuma no 8,5 eiro ir pieaugusi par 19%.

ŠIAULIU BANKAS, LHV BANK. CERĪBA UZ IZAUGSMI
Sena investoru gudrība vēsta: ja gribi «pirkt ekonomiku», pērc banku akcijas. Tā kā ekonomiskā aktivitāte Baltijas valstīs turpina priecēt, lietuviešu Šiauliu bankas un igauņu LHV bankas finanšu pārskati ir vieni no populārākajiem investoru vidū. Šajās bankās ieguldītie līdzekļi kopš gada sākuma ir jau nodrošinājuši labu kapitāla pieaugumu: attiecīgi par 53% un 18%. Par LHV akcijām daudzi spekulanti reizēm ir piesardzīgi, taču lietuviešu SAB, pēc vairākuma domām, joprojām ir nenovērtēts. Piemēram, Swedbank analītiķi uzskata, ka atbilstoša cena par šīm akcijām būtu 62 centi, turpretim biržā tās pārdod par 57. Turklāt analītiķi šogad jau trīs reizes — pēc katra ceturkšņa pārskatu publicēšanas — ir paaugstinājuši šo Šauļu bankas akcijas cenu aplēsi. «Es liktu likmes uz finanšu sektora izaugsmi un pirktu šo banku akcijas,» komentē Andrejs Martinovs. «Procentu likmes ir zemas, banku peļņas maržas — augstas, pamatos šis sektors strādā labi. Vai LHV ir pārvērtēts? Grūti teikt. Jā, cena nav zema. Drīzāk manis teiktais attiecas uz Šauļu banku, bet metot aci arī LHV virzienā.» Pēc eksperta domām, trīs Baltijas valstu bankas, kas neietilpst lielajās finanšu grupās — Šiauliu, Citadele, LHV —, perspektīvā var kļūt par dalībniecēm visas Baltijas mēroga saplūšanā, kādai no tām nopērkot pārējās. «Visām trim bankām ir ambīcijas attīstīties Baltijā, un tas var kļūt par labu ķērienu biržas investoriem.»

…UN CITI
Protams, iepriekš aplūkotie varianti nepavisam nav vienīgās idejas, kuras pašlaik apsver Baltijas investori. Visas nosaukt nebūtu reāli. Piemēram, kā apliecina Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš, kas pats ir biržas investors ar 20 gadu stāžu, visā pasaulē viņš izvērtē 1000 kompāniju, lai rezultātā izvēlētos 30, kuru akcijas nopirkt. Kādam interesēs Volkswagen akcijas, kas Frankfurtes biržā maksā 137 eiro, turpretim Goldman Sachs un daudzi citi analītiķi lēš, ka to patiesajai vērtībai jābūt virs 200 eiro. Īpaši jau ņemot vērā to, ka pirms «dīzeļgeitas» skandāla 2015. gadā to vērtība bija aptuveni 250 eiro.Citi ar interesi joprojām lūkojas mildronāta ražotāja Grindeks virzienā, kura akcijas kopš gada sākuma sadārdzinājušās jau par 91%. Un pilnīgi skaidrs, ka daļa investoru gaida, kad biržā sevi pieteiks kosmētikas ražotājs Madara, kas plāno akciju kotēšanu sākt šoruden. Ir iemesls daļu naudas turēt gatavībā.

TEKSTS SERGEJS PAVLOVS | ILUSTRĀCIJA FREEPIK

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>