Mašīnu maršs

Masinu marssKā mākslīgais intelekts un robotizācija jau tuvākās desmitgades laikā ietekmēs darba tirgu un biznesa iespējas? Karaliskā mākslu biedrība veikusi apjomīgu pētījumu, izzinot dažādu nozaru uzņēmēju prognozes. Kādas tās ir, atklāj biedrības pārstāvis Benedikts Delots.

Pazīstamais uzņēmējs Īlons Masks nesen uzrunā ASV Gubernatoru asociācijā atzina, ka mākslīgais intelekts rada fundamentālus riskus cilvēku civilizācijai, tāpēc valsts regulatoriem jākļūst proaktīviem šajā jomā, kamēr vēl nav par vēlu. Paša uzņēmēja inovatīvie projekti un to panākumi ir pietiekami nopietns arguments, lai ieklausītos viņa brīdinājumā. Arī britu Karaliskā biedrība — senākā un pašlaik visvairāk respektētā zinātņu akadēmija pasaulē — skaidri deklarē, ka straujais mākslīgā intelekta un robotikas progress var būtiski mainīt ekonomiku, darba un sadzīves jomas un mašīnu pašmācības process nedrīkst radīt draudus cilvēcei.

Jau 2013. gadā tapušais Oksfordas zinātnieku Karla Freja un Mihaela Osborna raksts par nodarbinātības nākotni vēlāk ticis plaši izmantots, lai nopietni pētītu profesiju nākotni. Piemēram, secināts, ka pēc 20 gadiem pusi no ASV darbavietām aizvietos automāti. Savukārt raidsabiedrības BBC mājaslapā pieejams «kalkulators», kas aplēš konkrētu profesiju aizvietojamības risku. Arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka daudzi cilvēki baidās tieši no tā, ka androīdi vai roboti pārņems viņu darbu. Tā vairs nav zinātniskā fantastika, bet realitāte, kurai mēs neesam gatavi.

Atsaucoties uz SSE Riga ielūgumu uzstāties slēgtā pasākumā par godu biznesa maģistra programmas 15 gadu jubilejas svinībām, šovasar Rīgā viesojās Karaliskās mākslu biedrības departamenta direktors Benedikts Delots (Benedict Dellot), kurš dalījās pārdomās par mākslīgā intelekta, automatizācijas un robotizācijas turpmāko ietekmi uz darba tirgu. Viņš vada biedrības Ekonomikas pētniecības grupu un atšķirībā no daudziem savas atziņas balsta aktīvā pētniecībā, intervējot uzņēmējus un darbiniekus, apkopojot statistiku un dažādu aptauju rezultātus, organizējot apaļā galda diskusijas par automatizācijas un darba jautājumiem. Tāpēc Ir Nauda izmantoja iespēju viņu intervēt.

Jūs vadāt pētniecisku grupu, kas analizē automatizācijas reālās izpausmes un izaicinājumus tagad un tuvākajā nākotnē. Kas pamudināja veikt šādu apjomīgu izpēti?
Mākslīgā intelekta un robotikas attīstība norit arvien straujāk. Jaunās tehnoloģijas pašas, bez cilvēka iesaistes, jau tagad spēj atklāt vēzi magnētiskās rezonanses skenēšanas laikā. Tās atklāj krāpniecisku rīcību finanšu darījumos, vada transportlīdzekļus, vada satiksmes plūsmas pilsētās un tulko svešvalodas ar iespaidīgu precizitāti. Vai cilvēku dienas daudzās darbavietās tātad ir skaitītas? Jaunākās prognozes liecina, ka turpmākajās desmitgadēs 30% darbavietu būs novecojušas. Vairāki ekonomisti un tehnoloģiju eksperti prognozē masveida automatizāciju un plašu ekonomisko turbulenci. Ņemot vērā iepriekš minēto, RSA nolēma veikt savu pētījumu, lai noskaidrotu iespējamo ietekmi, ko mākslīgais intelekts un robotika varētu radīt darba ņēmējiem, jo īpaši attiecībā uz strādājošajiem ar zemu kvalifikāciju un zemiem ienākumiem. Šis pētījums ne tikai parādīja, kā varētu mainīties darbavietu skaits, bet arī — kā varētu mainīties darba raksturs, kādas tehnoloģijas varētu būtiski mainīt samaksas, produktivitātes un kontroles procesus. Pētījuma laikā darba devēji tika aptaujāti tieši par viņu vēlmi pieņemt mākslīgo intelektu un robotiku kā cilvēku aizstājējus un to, kādas sekas šai aizvietošanai būtu jau pašlaik funkcionējošā biznesā.

Kādas ir aizvietošanas prognozes?
Runājot par Apvienoto Karalisti — tuvāko desmit gadu laikā vairs nevajadzēs 1,1 miljonu mazumtirdzniecībā strādājošo, 784 000 aprūpes darbinieku, 780 000 ēdināšanas un tūrisma jomā strādājošo, 360 000 pedagogu un asistentu, 620 000 uzkopšanas strādnieku un 212 000 taksistu. Tie ir iespaidīgi skaitļi, kas balstīti uzņēmumu vadītāju izteiktajās prognozēs par savu uzņēmumu nākotnes stratēģijām.

Izklausās padrūmi.
Tehnoloģijas var novest pie darba automatizācijas vai pat izzušanas, vienlaikus radot jaunas lomas un pieprasot cilvēka darbu citur. Tehnoloģija varētu uzlabot cilvēku piekļuvi darbam (piemēram, izmantojot platformas, kas savieto cilvēkus ar iespējām, vai algoritmus, kas atlasa visatbilstošākos darba pieteikumu iesniedzējus). Tehnoloģijas varētu palielināt algas. Piemēram, darbā iekārtošana varētu samazināt nepieciešamību apgūt sarunu risināšanas iemaņas, taču produktivitātes pieaugums no precīzāka kompetenču un pienākumu savietojuma varētu atvērt durvis uz algu pieaugumu. Augtu darba kvalitāte vai samazinātos cilvēkam veicamo kaitīgo un monotono darbu apjoms. Arī uzraudzība pār kvalitāti kļūtu precīzāka. Tā rezultātā samazinātos cenas un uzlabotos pakalpojumu kvalitāte, piemēram, uzlabojot veselības aprūpes diagnozes vai samazinot finanšu konsultāciju izmaksas. Mēs jautājām uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem, kurās industrijās gaidāms aizvietošanas efekts virs 30%, un mums nosauca šīs — rūpniecība, finanses un grāmatvedība, transports un loģistika, kā arī mediju mārketings un reklāma. Runājot tikai par tuvākajiem desmit gadiem, salīdzinoši mazāka cilvēku aizvietošana ar automatizāciju gaidāma izglītībā, veselības aprūpē un jurisprudencē. Taču, kā zināms, jau tagad juristu firmas un pilsoņi ASV un citviet var iznomāt juristu robotu. (Kopš šā gada jūlija visos ASV štatos pieejams bezmaksas jurista konsultāciju pakalpojums DoNotPay, ko robots internetā sniedz autobraucējiem, kuri vēlas pārsūdzēt nepamatoti izrakstītus sodus par auto novietošanu — red.) Jāņem gan vērā, ka gatavība aktīvi automatizēt darba procesus un izmantot mākslīgo intelektu ir nevienmērīgi izkliedēta biznesa vidē. Tikai 5% no mazajiem uzņēmumiem investē jaunajās automatizācijas tehnoloģijās — lielo biznesu vidē šī proporcija ir 30%. Piesardzīgi ir arī vidēja izmēra uzņēmumi, kuri apzinās iespējas, bet vēl pagaidīs, jo nav droši par rezultātiem.

Kādi ir populārākie maldi saistībā ar mākslīgo intelektu, robotizāciju un automatizāciju?
Pirmkārt — ka viss, kas ir tehnoloģiski iespējams, tūlīt arī tiks ieviests. Daudzas idejas var palikt automatizācijas lielceļa malā, jo neatradīs sakarīgu pielietojumu. Vai arī to ieviešana var prasīt daudz vairāk laika, nekā domājam, piemēram, elektrības nogādāšana bezvadu ceļā. Otrkārt, daudzus darbus lētāk var paveikt cilvēks, nevis robots. Pat veikalā, mainot skatloga iekārtojumu, atbildot uz klientu jautājumiem, pārvietojot preces, darbinieks var izrādīties lētāks nekā salīdzinoši dārgs robots. Tas nozīmē, ka zemāk kvalificētie darbi nebūt nav tie, kurus visus aizvietos roboti. Treškārt, pastāv pieņēmums, ka pasargāti ir daudzi «balto apkaklīšu» darbi bankās, auditorfirmās vai analītiskajos dienestos. Tomēr tur, kur jāveic aprēķini, jau tagad «strādā» algoritmi. Arī juridisku un pat ar veselības diagnosticēšanu saistītus jautājumus mākslīgais intelekts var veikt kvalitatīvāk. Iespējams, tikpat daudziem pašreizējo balto apkaklīšu valkātājiem nāksies meklēt jaunu darbu.

Minējāt, ka tehnoloģija bez lietderīga pielietojuma vēl īsti nav vērā ņemama, lai arī kā tā mūs fascinētu. Kas vēl stāv ceļā mašīnu uzvarošajam uznācienam?
Cilvēku jutīgums. Cilvēki vēlas, lai izglītībā un veselības aprūpē lēmumus un atbalstu joprojām sniegtu cilvēki. Viņi ir pārliecināti, ka būtiskie dzīves un nāves jautājumi nav mašīnu kompetencē. Daudzus uztrauc arī bažas par mākslīgā intelekta spēju pašmācīties un sākt izlemt cilvēku vietā. Ir virkne jomu, kurās vēl nepieciešams arī juridisks regulējums, piemēram, personisko datu izmantošana, drošības apsvērumi, juridisko dokumentu drošticamība u. c.

Kādā veidā automatizācija rosina diskusijas par vispārējo pamatienākumu (UBI — universal basic income)?
Lai gan UBI ir visai klasiska ideja, ko aizstāvējis jau Miltons Frīdmans, līdz ar automatizācijas un darba rakstura maiņu ar jaunu sparu un interesi tiek runāts par vienāda vai līdzvērtīga apjoma izmaksām valsts pilsoņiem. Tas mazinātu bažas par darba zaudēšanas negatīvajām sekām, kā arī sniegtu iespējas cilvēkiem apgūt jaunas iemaņas un pat radikāli mainīt dzīves ceļu, kas ir daudz grūtāk izdarāms pašreizējo pabalstu sistēmu ietvaros. Lai gan šveicieši 2016. gada vasarā referendumā noraidīja šo ideju, par to arvien vairāk ne tikai diskutē, bet arī izmēģina, piemēram, Somijā, Nīderlandē un ASV Havaju salās. Domāju, ka tieši šo pilotprojektu iznākums dos virzienu tālākiem soļiem. Savā ziņā UBI pat nav pabalsts — tas drīzāk uzskatāms par dividendēm no valsts par pilsoņiem kopīgi piederošu resursu izmantošanu. Vēl konkrētāka forma ir tā sauktajiem valstu suverēnajiem fondiem. Apvienotajā Karalistē apspriež ideju izveidot šādu suverēnu fondu, paņemot pavisam mikroskopisku daļu no Fondu biržās kotēto firmu aktīviem. Saliekot tos kopā, izveidotos apjomīgs fonds investīcijām, no kura dividendes varētu būt pirmā UBI forma. Jo automatizācija, profesiju, darbu un funkciju evolūcija tiešām rada nepieciešamību domāt, kā to visu pārdzīvos strādājošie.

Vai drīkstētu teikt, ka demogrāfiski negatīvāk ievirzītām valstīm, kur ir zema dzimstība un notiek cilvēku aizplūšana, piemēram, arī Latvijai, būtu strauji jāveicina robotizācija un mākslīgā intelekta attīstība?
Grūti spriest, jo demogrāfija izpaužas pastarpināti — caur produktīvo darbu un patēriņu. Taču es saprotu zemniekus, kas savas lielās platības apkopj ar GPS aprīkotu datorvadītu tehniku, vai mazo pilsētu ražotnes, kas aizvieto strādniekus ar automatizētām iekārtām. Būtiski, lai jau valstiskā līmenī būtu padomāts, ko tad darīs bez darba palikušie. Kā pārkārtot izglītības sistēmu, lai tā ļautu pusmūža cilvēkiem atrast sev jaunu nodarbi, attīstīt ko tādu, ko roboti ilgi nevarēs imitēt. Pretējā gadījumā — vēlēšanās balso tikai cilvēki, kas var būt neapmierināti ar dzīves un savas darba vides tehnoloģizēšanos. Ir diezgan skaidrs, ka mākslīgā intelekta ieviešanu virzīs tehnoloģiju un nu jau arī finanšu milži — Google, Amazon, Alibaba un tamlīdzīgi. Tādēļ gan pilsoņiem un sabiedriskajām organizācijām, gan regulatoriem un rīcībpolitiku izstrādātājiem pavisam nopietni vajadzētu sekot, kas notiek apkārt. Ne velti šogad Davosas forumā ļoti labi apmeklēta sesija bija veltīta blokķēdes (blockchain) izaicinājumiem.

TEKSTS ROBERTS ĶĪLIS, SPECIĀLI IR NAUDA | FOTO EDMUNDS BRENCIS, PICTURE AGENCY

Automatizacijas risks

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>