Zibenīgi un bez brīvdienām

Zibenigi un bez brivdienamTikai pāris sekundēs – tik ātri nauda ienāks jūsu kontā pat no citas bankas. Turklāt pārskaitījumu varēs veikt ar mobilo tālruni, vienkārši ievadot naudas saņēmēja telefona numuru. Ir Nauda noskaidro, kā jaunais pakalpojums, kura tehnoloģiju pašlaik testē Latvijas Banka, izmainīs mūsu ikdienas ieradumus.

28. augusts būs tā diena, kad Latvijas Banka plāno iedarbināt zibmaksājumu tehnoloģiju — par dažiem mēnešiem agrāk, nekā tas notiks citur eirozonā. Tiesa, pašā sākumā tai pievienosies tikai bankas Citadele Latvijas un Igaunijas filiāles. Divas pēc klientu skaita lielākās bankas Swedbank un SEB plāno zibmaksājumus ieviest ar Eiropas sistēmas EBA Clearing starpniecību — drīz pēc tam, kad tā sāks darbu novembra beigās.

Jaunā zibmaksājumu pakalpojuma jēga ir ātrums. Maksājumu veikšana starp bankām aizņems nevis stundas vai dienu, kā pašlaik, bet tikai dažas sekundes. Turklāt Latvijas Banka izveidos Latvijas klientu EBAN kontu reģistru, kas būs sasaistīts ar to mobilo tālruņu numuriem.

Tātad nosūtīt naudu «uz telefonu» varēs ikvienam, kurš ar sava maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību būs pieteicis Latvijas Bankas uzturētajā datubāzē.

Bankas varēs veidot savas mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību klientiem būs iespēja naudu nosūtīt tikpat vienkārši kā tālruņa īsziņu. Būs nepieciešams pārskaitījumu tikai apstiprināt, ievadot telefonā PIN kodu. «Visi ir pieraduši, ka e-pasta vēstule pienāk pēc dažām sekundēm visā pasaulē. Tas pats ar SMS. Šajā ziņā nepastāv nekādas valsts brīvdienas vai izejamās dienas. Līdz šim tas nav bijis spēkā maksājumu pārskaitījumos. Bet jau šogad — būs. Zibmaksājumi tiks veikti dažu sekunžu laikā bez brīvdienām, svētku dienām vai darba laika ierobežojumiem. Jūs saņemat naudu uzreiz un varat tērēt uzreiz. Maksājumi iespējami līdz 15 000 eiro — tas ir Latvijas Bankas noteiktais limits. Taču bankas sākotnēji noteikti būs piesardzīgas, un to limiti varētu būt zemāki,» skaidro Latvijas Bankas pārstāvis Harijs Ozols.

Ko tas mainīs mūsu paradumos? Baņķieri ir pārliecināti, ka ļoti daudz.

NEPĀRSKAITI NAUDU, STĀVOT PIETURĀ
Pirmkārt, daži veci ieradumi aizies pagātnē. Piemēram, visiem ir pazīstama situācija, kad darba devējs veicis algas pārskaitījumu piektdienā, taču jums ir konts citā bankā, un ir jāgaida sava nauda līdz pirmdienai. Vai paziņas lūdz steidzami pārskaitīt «desmitnieku līdz algai» un nākas īpaši piedomāt, lai abiem būtu viena banka un nav jāgaida starpbanku pārvedums.

Otrkārt, var rasties jauni apmaksas paradumi. Piemēram, tirgū pārdevējiem varētu parādīties jaunas cenu zīmes ar tālruņa numuriem, uz kuriem iespējams pārskaitīt naudu par pirkumu un iztikt pilnīgi bez skaidras naudas. Vai samaksāt par picu, kas piegādāta mājās. «Iespējams, pat lietotu auto varēs nopirkt ar vienkāršu telefona pārskaitījumu, jo bankas limits to pieļautu. Tā ka ar interesi gaidām rudeni un aicinām visus izmēģināt jauno sistēmu,» saka Kaspars Cikmačs, Citadeles valdes loceklis.

«Esam pieraduši, ka maksājot jāizmanto bankas karte. Mēs kā valsts esam pārlēkuši čeku grāmatiņai — lai gan ASV un Lielbritānijā tās turpina lietot joprojām, Latvijā neviens nesaprastu, kas tas par brīnumu. Bet Ķīna vairākos segmentos, it īpaši jauniešu auditorijā, ir pārlēkusi maksājumu kartei. Ķīniešiem ir WeChat, slavenā naudas pārskaitījumu lietotne. Naudas pārskaitījums tik vienkāršs kā čata ieraksts. Viss notiek momentāni. Piemēram, ķīniešu bērni skolas ēdnīcā var norēķināties par pirkumu ar mobilo telefonu — pārdevējs uzģenerē QR kodu, skolēns to noskenē ar telefonu, un viss, pārskaitījums veikts! Inovāciju ziņā ir jāskatās, kas notiek Ķīnā, jo viņi daudzkur ir apsteiguši ASV un Eiropu,» secina Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis.

«Ķīna ir labs piemērs — nesen tur biju komandējumā un pārliecinājos, ka visi tiešām lieto WeChat, tas līdzinās Facebook ziņapmaiņai. Vai iedomāsimies Ziemassvētkus — tikai dāvanas ir nevis zem eglītes, bet ar pāris klikšķiem nosūtām pārskaitījumu,» piedāvā Kristaps Skutelis, tehnoloģiju portāla Kursors.lv redaktors.

«No klienta drošības viedokļa būtība nemainās, tikai pārskaitījums notiek nevis stundu, bet pāris sekunžu laikā. Cita lieta, ka klientiem jāiemācās rīkoties ar mobilajām lietotnēm. Par maksājumu kartēm mēs aptuveni 10 gadus mācījām, ka nevajag bankomātā ievadīt PIN kodu, ja kāds aiz muguras to noskatās. Tagad būs jāskaidro, ka nevajag autobusu pieturā ievadīt PIN kodu tālrunī, kad to redz ikviens blakus stāvošais,» par drošības apsvērumiem brīdina Kaspars Cikmačs.

VAI KREDĪTKARŠU GALS?
Vai mobilie pārskaitījumi iezvana kredītkaršu beigas? Par to gan baņķieri nav pārliecināti. Jau pirms 20 gadiem tika runāts, ka drīz pazudīs skaidra nauda un veikaliem vairs nevajadzēs inkasācijas pakalpojumus. Bet tā nav noticis. «Joprojām vairāk nekā puse norēķinu veikalos notiek skaidrā naudā,» atgādina Kaspars Cikmačs.

«Vienmēr būs cilvēki, kuri uztver jaunās tehnoloģijas ātrāk, bet citi — ne. Kāpēc gan čeku grāmatiņas joprojām ir populāras Amerikā, Lielbritānijā, Itālijā? Esmu runājis ar kolēģiem ASV — viņi pat speciāli mēģinājuši iztikt bez čeku grāmatiņām, bet tas nav izdevies. Ieradumam ir liels spēks. Lai gan banku sektora darbinieki labi apzinās, ka čeku grāmatiņa no risku un pārskaitījumu ātruma viedokļa ir pilnīgs vājprāts. Taču visu nosaka klientu ieradumi.»

«Pagaidām karšu skaits joprojām aug, mēs dzīvojam pārejas periodā no skaidrās naudas uz kartēm,» saka Kārlis Danēvičs.

NE TIK STRAUJI
Tagad par termiņiem. Lai gan starts tiks dots augustā, sistēma uzreiz nesāks strādāt pilnā apjomā. Visticamāk, līdz pat nākamā gada sākumam. Jo, lai tā būtu pilnvērtīga, sistēmā jāsaslēdzas lielākajai daļai banku. Latvija būs pirmā valsts eirozonā, kas piedāvās zibmaksājumus, uzsver Harijs Ozols no Latvijas Bankas.

«Bankas var pievienoties, ja vēlas. Tas ir brīvprātīgi. Un tas nav vienkārši: šim nolūkam bankām jāmaina savas sistēmas, kas nav domātas momentāniem starpbanku maksājumiem. Tāpēc sākums nebūs ļoti plašs. Taču jau novembrī Latvijas Bankas radītā infrastruktūra tiks savienota ar ES veidoto, kas nodrošinās zibmaksājumus eirozonā. Sākotnēji tajā iesaistīsies 30 Eiropas bankas. Ja no klientiem būs pieprasījums, to skaits noteikti augs.»

Swedbank un SEB sola ieviest zibmaksājumus «iespējami drīz». Atšķirsies tikai tehnoloģiskais risinājums — zviedri nolēmuši pievienoties EBA Clearing sistēmai, kuru novembrī iedarbinās Eiropas Maksājumu padome (European Payments Council) — tā nolēmušas māteskompānijas Stokholmā. Pašā Zviedrijā jau ir ļoti populāra mobilo norēķinu sistēma Swish, ko izstrādājušas un ieviesušas pašas bankas — Nordea, Handelsbanken, SEB, Danske Bank un Swedbank. Pērn šo sistēmu lietoja jau puse visu valsts iedzīvotāju.

Taču zviedru banku klientiem Latvijā starpības nebūs — latviešu un ES sistēma no novembra būs saistītas. Turklāt paralēli zibmaksājumiem tiks saglabāti arī parastie maksājumi. Un Latvijas Banka uzsver, ka jaunais norēķinu veids nebūs dārgāks par līdzšinējiem — taču tarifu noteikšana, protams, ir katras bankas ziņā. Citadele jau pavēstījusi, ka dārgāks šis pakalpojums noteikti nebūs, bet atsevišķos gadījumos pat būtiski lētāks par «parasto» pārskaitījumu.

MONEA (NE)MIRS?
«Tās būs start-up uzņēmuma Monea beigas. Ja to pašu piedāvās lielākās Latvijas bankas, tad kāpēc vajadzīga šāda lietotne?» saka kādas lielas bankas pārstāvis, kas lūdz saglabāt anonimitāti. Skeptiski noskaņots ir vēl cits «anonīms labvēlis» no banku nozares: «Pirmkārt, piereģistrēties Monea nav nemaz tik vienkārši. Otrkārt, maksājumi tur notiek tikai savstarpēji esošo klientu lokā. Tas pats Revolut ir daudz ērtāks.»

Atgādināsim, ka projekts Monea startēja 2015. gadā — nodrošinot ātro maksājumu veikšanu ar mobilās lietotnes starpniecību. Taču šajā norēķinu veidā ir savas īpatnības. Pirmkārt, starpbanku norēķini tur tiek veikti dažu minūšu, nevis sekunžu laikā. Otrkārt, pakalpojums pieejams tikai četru lielāko banku klientiem — Swedbank, SEB, Citadele un Nordea — un tikai tiem, kas savos telefonos instalējuši šo lietotni. Komisijas maksa ir 2%, minimālā — 5 centi.

Pēc skeptiķu domām, Monea nav izdevies ātri savākt lietotāju kritisko masu, un rezultātā pakalpojums nav kļuvis par masveidīgu. Finanšu rezultāti to apstiprina — 2016. gadā (pirmajā darbības gadā) apgrozījums bijis mazāks par 5000 eiro. Tas ir ļoti niecīgs rādītājs, ņemot vērā, ka kompānija 2015. gadā no riska kapitāla investoriem piesaistīja vienu miljonu eiro.

«Protams, sākotnēji mēs cerējām uz straujāku izaugsmi — vismaz pusotru reizi lielāku,» atzīst Monea īpašnieks Gatis Kokins. «Taču jāsaprot, ka mēs ņemam minimālas komisijas maksas. Galvenais jautājums — cik lielas naudas summas pārskaita klienti? Domāju, ka pēc dažiem gadiem mēs sasniegsim peļņas slieksni. Tas ir normāls stāsts — parasti šādi projekti pirmos piecus gadus strādā ar zaudējumiem. Taču klientu un apgrozījuma skaits mums aug ar katru mēnesi. Jūnijā ir kārtējais rekords. Bet jaunā Latvijas Bankas platforma ļaus mums kustināt naudu vienkāršāk. Mēs to, visticamāk, izmantosim, un mūsu pamatbizness attīstīsies. Jau pusgadu strādājam pie daudz ambiciozākiem nākamajiem soļiem, par kuriem drīz ziņosim.»

Pēc Kokina teiktā, pašlaik Monea ir 16 000 klientu, un drīz plānota attīstība visā Eiropas Savienības teritorijā. «Jā, Swedbank ir miljons klientu Latvijā, bet tas nav iemesls neko nedarīt. Kaut gan daži banku pārstāvji būtu priecīgi pavēstīt, ka fintech sektors ir miris.»

Starp citu, Latvijas Bankas pasākumā, kurā tika prezentēti zibmaksājumi, baņķieru attieksme pret fintech nozari bija drīzāk pozitīva. Gan Monea, gan citas līdzīgas platformas varēs veiksmīgi konkurēt — piedāvāt zemāku cenu, ērtāku servisu. Un, piemēram, igauņu radītais valūtas pārskaitījumu start-up uzņēmums TransferWise, pieslēdzoties šai sistēmai, varētu piedāvāt pārskaitījumus no mārciņām uz eiro tikai dažu sekunžu laikā

Teksts:Sergejs Pavlovs
Ilustrācija: Shutterstock

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>