Dakteris tālrunis

Dakteris talrunisMedicīnas digitālā revolūcija ir klāt – ar mākslīgā intelekta palīdzību viedtālruņi sola fundamentāli izmainīt veselības aprūpi.

Lidmašīna bija tikko pacēlusies, kad viens no pasažieriem zaudēja samaņu. Ēriks Topols  izvilka no kabatas tālruni un nekavējoties veica viņam elektrokardiogrammu (EKG). Ar šo pašu ierīci viņš izdarīja ultraskaņas izmeklējumu vīrieša sirdij, izmērīja skābekļa līmeni asinīs, līdz beidzot varēja paziņot apkalpei — viss ir kārtībā, lidmašīna var turpināt ceļu.

Zaudēt samaņu vīrietim bija likusi īslaicīga sirdsdarbības palēnināšanās. Topols ir kardiologs Kalifornijas štata Laholjā, un tā nebija pirmā reize, kad viņš lidojot sastapās ar līdzīgu gadījumu. Reiz viņš tāpat ar tālruni noteica, ka pasažierim ir sirdstrieka, un tad gan lidmašīnai nācās nekavējoties piezemēties.

Topols saka — tagad EKG var veikt ikviens, gan medicīnas profesors, gan lidmašīnas stjuarts un vienkāršs pasažieris. Tam nepieciešams tikai 200 ASV dolāru vērts sensors un viedtālruņa lietotne sirds ritma analizēšanai.

Nav daudz priekšmetu, kas pasauli būtu izmainījuši vairāk nekā viedtālrunis. Jau pilnīgi pierasts izmantot mobilās ierīces, lai iepirktos vai plānotu darba grafiku. Viedtālruņi izmantoti politiskās revolūcijās, ar to palīdzību var gan atrast dzīvesbiedru, gan noorganizēt bēres. Ik dienu pasaulē tiek pārdots desmitreiz vairāk viedtālruņu, nekā piedzimst bērnu. Un tagad tie iekaro veselības aprūpes nozari.

Slimnieki jau gadu tūkstošus ir bijuši atkarīgi no citu cilvēku — dziednieku un ārstu — sniegtās palīdzības. Taču tagad mobilās ierīces ir sākušas mainīt šo seno kārtību. Ar mākslīgā intelekta palīdzību viedtālruņi sola fundamentāli izmainīt medicīnisko aprūpi. Daudzas pārbaudes, kuras līdz šim bija iespējamas tikai ārsta kabinetā, jau tagad var veikt ikviens jebkurā laikā — pat mājās, sēžot dīvānā.

Mūsdienās ir nelielas un lētas palīgierīces, kas ar viedtālruņu palīdzību spēj izmērīt elektrisko aktivitāti smadzenēs, intraokulāro spiedienu un asinsspiedienu. Tāpat var veikt EKG, atpazīt ātriju fibrilāciju (izplatīts sirds aritmijas veids), pārbaudīt plaušu darbību, ierakstīt sirdspukstus, uzņemt iekšējās auss attēlus, noteikt alkohola daudzumu asinīs, noskenēt aortu un pat sekvencēt DNS.

Veselības aprūpes nozare ir dziļas un neparedzamas revolūcijas priekšā. Viedtālruņi jau tagad spēj aizstāt daudzas ierīces, kas līdz šim bija ārstu darba ikdiena, un dažas lietotnes drīz varēs veikt arī diagnostikas darbu. Pacientu atkarība no ārstiem strauji mazināsies. No tehniskā viedokļa drīz vairs nebūs lielas atšķirības starp ģimenes ārsta kabinetu un pilnībā aprīkotu viedtālruni. Vēl vairāk — mobilie tālruņi jau tagad pacientus dažkārt apkalpo labāk nekā mediķi.

M-sense un citas lietotnes jau ir sākušas revolūciju migrēnu diagnostikā. Savukārt Magdeburgas Universitātē Vācijā tiek izstrādāta programma Neotiv, kas var droši diagnosticēt Alcheimera slimību. Ir pat skeneri, kas līdzinās Star Trek filmas Tricorder — pietiek tos vienkārši pielikt pie pacienta pieres, lai jau pēc dažām sekundēm saņemtu diagnostikas informāciju.

Kāds Izraēlas uzņēmums ir izstrādājis SCiO, pirmo parastam lietotājam paredzēto spektrometru. Uz brīdi to pieliekot, piemēram, pie ābola, uz piesaistītā viedtālruņa ekrāna tūlīt parādīsies precīzs tā sastāvs.

Tas darbojas arī ar tabletēm: ar lietotnes palīdzību ierīce noskenē objekta struktūru, salīdzina datus ar datubāzi un paziņo, ka nezināmā tablete satur, piemēram, paracetamolu. Pat mūsdienās šādi spektrometri nav plaši izplatīti — arī ne slimnīcu pirmās palīdzības nodaļās. Ne tuvu nav skaidrs, kā visas šīs pārmaiņas ietekmēs veselības aprūpes nozari — pacientus un ārstus, un, iespējams, drīz nevienam vairs nevajadzīgo lielizmēra medicīnisko iekārtu ražotājus. Viens gan ir skaidrs: ārstiem ir parādījusies konkurence, un tā stimulē visu nozari.

Jau pēc dažiem gadiem pacienti varēs nevis vienkārši uzmeklēt labāko ārstu, bet gan izvēlēties starp vietējiem ārstiem, slimību diagnosticēšanu internetā un viedskeneriem, kas varētu ļaut pārbaudīt veselību pat automašīnā.

PACIENTU VARA PIEAUG
Pirmais veselības lietotņu vilnis nāca ar datus apkopojošām aprocēm un tamlīdzīgām palīgierīcēm, kuras pamatoti tika izsmietas kā nevajadzīgi smalki pedometri. Taču ar otro vilni digitālā medicīna ir izcīnījusi savu vietu medicīnas tehnoloģiju nozarē. Investori to ir nodēvējuši par «nopietno veselību» un sapratuši, ka šeit iespējams nopelnīt. Labi nopelnīt. Taču digitālo medicīnu pavada arī šaubas par tās drošību un iespējām izkonkurēt tradicionālo veselības aprūpes sistēmu.

Tās epicentrs nav vis Silīcija ielejā kā Facebook, Snapchat un citiem sociālo mediju gigantiem, bet gan ASV austrumu krastā, Izraēlā un Eiropā vienlaikus. Viens no jaunās nozares līderiem Berlīnē ir Markuss Mišenihs. Kopš brīža, kad viņš izlēma veltīt dzīvi digitālajai medicīnai, viņa dzīve ir iegriezusies neapturamā virpulī: te tikšanās ar Vācijas veselības ministru Hermanu Grēi, te videokonference ar kādu daudzsološu jaunuzņēmumu. Mišenihs gandrīz nepārtraukti runā pa tālruni, bet brīvajos brīžos vada prezentācijas ārstiem, apdrošināšanas uzņēmumu darbiniekiem un politiķiem. Viņš ir izbijis pediatrs, taču vienmēr gribējis darīt ko vairāk par vienkāršu pacientu ārstēšanu. «Joprojām nenožēloju, ka noliku malā savu laboratorijas virsvalku, » viņš saka.

Mišenihs ilgu laiku bija kādas Berlīnes slimnīcas vadības komandā, tad pieņēma piedāvājumu kļūt par Vācijas slimnīcu un klīniku ķēdes Sana direktoru padomes locekli. Taču savu patieso aicinājumu viņš neatrada ne pediatrijā, ne sirds aprūpes centru ekonomisko datu analīzē. Tāpēc Mišenihs dibināja savu uzņēmumu, kas izstrādāja lietotni šķielējošu bērnu ārstēšanai, un pārliecināja veselības apdrošināšanas uzņēmumu Barmer kompensēt tās cenu saviem klientiem. Tā tapa pasaulē pirmā ārsta izrakstītā tālruņa lietotne.Tagad viņam pieder uzņēmums Flying Health — medicīnas nozares jaunuzņēmumu inkubators, kas tiem palīdz gan ar naudu, gan ar zināšanām. Tā portfelī ir, piemēram, Lībekas Patientus, kas piedāvā videokonsultācijas ārstiem. Mišenihs arī konsultē diabēta jaunuzņēmumu mySugr, kas nesen tika pārdots Šveices farmācijas gigantam Roche. Viņš darbojas arī uzņēmumā Onelife, kas ir izstrādājis programmas grūtniecēm un cenšas palielināt tirgus vērtību Neotiv — uzņēmumam, kas izveidojis Alcheimera slimības diagnostikas lietotni.

Mišenihs ar saviem desmit darbiniekiem strādā koprades telpās Berlīnē, kur darbojas arī daudzi citi jaunuzņēmumi. Viņš, šķiet, pieņēmis tiem raksturīgo neapvaldīto entuziasmu. «Ik dienu šeit redzu jauniešus, kas apliecina, ka viņi ir labāki par mums. Tas mani iedvesmo.»

Šobrīd veselības aprūpes sistēmu veido stacionārās un ambulatorās aprūpes sektori, taču nozares ekonomisti ir pārliecināti, ka drīz tiem pievienosies arī digitālais sektors. Vācijas iedzīvotāji veselības aprūpei šobrīd tērē 350 miljardus eiro gadā, un augsto tehnoloģiju segments noteikti atņems daļu šīs naudas tradicionālajiem sektoriem, piemēram, slimnīcām un vispārējai aprūpei.

Mišenihs uzskata, ka līdz 2025. gadam digitālās medicīnas aprūpes nozares vērtība Vācijā būs 100 miljardi eiro. «No organizatoriskā viedokļa skatoties, digitālais sektors tad nāks pirms abiem pārējiem,» saka Mišenihs. Tas nozīmē, ka ārsti nākotnē kļūs atkarīgi no digitālo sistēmu sniegtajiem datiem.

Arī Šveices nākotnes jautājumu domnīcas Gotlība Dutveilera Institūts (GDI) eksperti uzskata, ka viedtālruņi kļūs par veselības aprūpes sistēmas pamatposmu. «Izmaksu spiediens liks medicīnai pievērsties digitālajiem risinājumiem,» saka GDI pētniecības nodaļas vadītāja Karina Frika. «Ir tikai loģiski, ka sākotnējai pārbaudei pacienti izmantos viedtālruņus. Un lielākie ieguvēji būs tie uzņēmumi, kas to sapratīs pirmie.»

TIRGŪ IENĀK MILŽI
Netālu no Hamburgas lidostas ir Rentgenštrāse, nosaukta par godu vācu fiziķim, kurš atklāja elektromagnētisko viļņu garumu, ko tagad sauc par rentgenstarojumu. Tur atrodas Philips Vācijas mītnesvieta. Nīderlandes uzņēmums mūsdienās ir pavisam citāds nekā lielāko daļu savas simt gadu senās vēstures, un pārmaiņas ir redzamas pat arhitektūrā.

Philips televizoriem vairs nav tiešas saistības ar šo uzņēmumu — tiesības izmantot zīmolu ir nodotas citiem ražotājiem. Arī spuldžu nodaļa ir pārdota. Palikusi tikai medicīniskā aprīkojuma daļa. «Man visur nākas skaidrot, ka Philips tagad nodarbojas tikai ar medicīnas tehnoloģijām,» saka Philips vadītājs Vācijā un 4800 darbinieku priekšnieks Peters Vulingss. Tomēr arī šajā nozarē viņš redz paralēles ar televizoru biznesu, kuru pats savulaik vadīja. «No luksusa precēm tie kļuva par vienkāršiem patēriņa produktiem. Tas pats tagad notiek ar medicīnas tehnoloģijām,» viņš saka.

Tirgū iesaistījušies daudzi jauni konkurenti, ieskaitot Google, Apple, Samsung un IBM, saka Vulingss. Philips tagad ir, piemēram, līderis elektrisko zobu birstīšu tirgū. Dažos modeļos ir sensori, kas seko līdzi zobu tīrīšanas paradumiem un ar viedtālruņa palīdzību var parādīt noderīgu papildu informāciju. Uzņēmums joprojām pārdod lielas iekārtas klīnikām un slimnīcām, taču vienlaikus arī izstrādā aizvien vairāk lietotņu privātajiem patērētājiem. Piemēram, ir izgatavojis kritienu sensoru nespēcīgiem cilvēkiem, kas var noteikt, cik nopietns bijis kritiens un vai lietotājam ir nepieciešama neatliekamā palīdzība. Savukārt Philips Vital Signs Camera programma ar parastu mobilā telefona kameru var noteikt pacienta sirdsdarbības un elpošanas biežumu, kā arī veikt apbrīnojami precīzu EKG.

Mainās arī biznesa modeļi. Līdz šim klīniku un slimnīcu parastā prakse bija laiku pa laikam iegādāties kādu lielu iekārtu, kas maksāja vairākus tūkstošus vai pat miljonus eiro, bet nākotnē populārāka varētu kļūt mazāku aparātu īre. Piemēram, Philips pārnēsājamā ultraskaņas ierīce Lumify, kas ir savienota ar viedtālruni un spēj uzņemt augstas izšķirtspējas attēlus, jau tagad nāk komplektā ar programmu, kurai nepieciešams ikmēneša abonements.

Philips uzskata, ka daudzsološs tirgus šim produktam ir vecmātes. Viņas varētu uz vietas veikt testus, tad nosūtīt rezultātus ginekologam. Tālākā nākotnē ticama šķiet iespēja, ka ultraskaņas izmeklējumu rezultātu analīzi pilnībā pārņems šim nolūkam izstrādāta programma.

Vācijas elektronikas giganta Siemens medicīnas tehnoloģiju nodaļa Siemens Healthineers  ir izvēlējusies konservatīvāku pieeju. «Mūsu klienti nav pacienti — tās joprojām ir slimnīcas un privātprakses,» saka uzņēmuma Digitālās veselības pakalpojumu nodaļas vadītājs Arturs Kaindls. Siemens iekārtas ik stundu visā pasaulē pārbauda ap 200 tūkstošiem pacientu. Tā iegūtā datubāze drīz vien varētu kļūt vērtīgāka par pašām iekārtām.

«Ar laiku mēs, šķiet, mēģināsim izstrādāt arī programmu, kas palīdzēs ārstiem noteikt diagnozi,» atzīst Kaindls. Šādas tehnoloģijas varētu pārņemt dažus no ārstu veiktajiem darbiem, taču medicīnas iekārtu ražotāji, ja arī vispār ir ar mieru par to izteikties, tad tikai anonīmi. Viņi nevēlas velti sadusmot savus klientus: klīnikas, neatliekamās palīdzības darbiniekus un citus medicīnas profesionāļus.

DAKTERIS AUTOMOBILIS
Lībekas mākslīgās elpināšanas iekārtu uzņēmums Dräger uzskata, ka digitālās pārmaiņas nāk lēni, taču nenovēršami. Sarežģītākās procedūrās, piemēram, pacientu atradināšanā no mākslīgās elpināšanas, ārsti jau mūsdienās aizvien vairāk paļaujas uz programmām. Arī iegūtos kontroldatus viņi nereti pārliek mobilajos tālruņos. ASV uzņēmums Johnson & Johnson kopā ar Sedasys ir pat izstrādājis ierīci, kas vairāk vai mazāk patstāvīgi spēj tikt galā ar īstermiņa anestēziju — par desmito daļu no anesteziologu prasītās samaksas. Taču tās ražošana tika pārtraukta slikto pārdošanas rādītāju dēļ.

Digitālie risinājumi panākumus gūst straujāk, kad no tiem skaidrs labums tiek pašiem pacientiem. Vācijā, piemēram, Medtronic ir ieviesis diabētiķiem domātu sistēmu. Zem ādas implantēts sensors pastāvīgi uzrauga cukura līmeni asinīs, tad parāda to uz pacienta viedtālruņa ekrāna. Un pumpis vajadzības gadījumā injicē precīzi nepieciešamo insulīna apjomu. Taču pat tas, ka šī sistēma palīdz pacientiem, vēl nenozīmē, ka visi ārsti ir gatavi to pieņemt. «Diemžēl esam atklājuši, ka joprojām ir ārstu prakses, kur nav pat interneta pieslēguma,» saka Mihaēls Struks, Medtronic diabēta nodaļas vadītājs.

Ārstiem nav nekāda finansiāla labuma iepazīstināt pacientus ar šo sistēmu, kas tad arī kavē tās izplatību. Vilcināšanās tomēr var maksāt dārgi. Digitālās medicīnas tirgus pieaugums var nozīmēt, ka tajā ienāk negaidīti uzņēmumi, piemēram, automobiļu ražotājs Audi. Uzņēmums jau vairākus gadus ir izstrādājis tādu kā pārvietojamo veselības centru. Pārliecināti, ka pašvadāmās automašīnas šoferiem sniegs daudz brīva laika, Audi inženieri ir sākuši eksperimentēt ar veselības programmām automašīnā.

Elektrokardiogrammas un citi testi varētu ieteikt, piemēram, šoferim veikt elpošanas vingrinājumus. Tiek attīstīta arī vibromasāžas sistēma. Taču uzņēmumam ir arī daudz ambiciozāki mērķi. «Automašīna ir ideāli piemērota vieta medicīniskajām pārbaudēm,» saka Kristiāna Starka, par Fit Driver nosauktā Audi projekta vadītāja. Kā nekā automašīnas ir privāta un aizsargāta telpa, kur jau tagad ir izvietoti neskaitāmi sensori. «Vienkārša vadītāja veselības pārbaude jau tuvākajā nākotnē neradīs nekādas problēmas,» pārliecināta ir Starka. Nākamais solis tad būtu drošs savienojums ar attālināti strādājošu ārstu. Ja parādītos nepieciešamība pēc personiskas konsultācijas, automašīnas navigācijas sistēma varētu to aizsūtīt uz tuvāko piemēroto iestādi.

Mediju uzmanību vairākkārt ir piesaistījušas Tesla automašīnu avārijas, jo sevišķi gadījumos, kad šoferi paļāvušies uz iebūvēto autopilotu. Taču vienlaikus gandrīz nepamanīti ir palikuši citi incidenti. Piemēram, pagājušā gada jūlijā kāds Teslas vadītājs ASV piedzīvoja plaušu emboliju, tomēr paguva navigācijas sistēmā ievadīt tuvējās slimnīcas adresi. Mašīna viņu automātiski tur aizgādāja, kamēr viņš pats mocījās šofera sēdeklī. Šis vīrietis izdzīvoja, visticamāk, pateicoties Teslai. Tas liek uzdot jautājumu: vai nākotnē mašīnas spēs pašas noteikt dzīvībai bīstamus slimību uzliesmojumus? «Tas noteikti ir iespējams,» saka Audi speciāliste Starka. Flying Health vadītājs Mišenihs ir noskaņots vēl optimistiskāk: «Pacienti pie ārsta ieradīsies ar jau gatavu diagnozi, kuru būs veikusi vai nu viņu mašīna, vai arī viedtālrunis.»

NĀKOTNE AR MEDICĪNAS EKSPORTU
Jensam Bāsam patīk runāt par medicīnas digitalizāciju — tik ļoti, ka mūsu intervija, kurai sākumā bija atvēlēta viena stunda, galu galā ievilkās līdz gandrīz trijām. Tās beigās pie viņa biroja bija sastājušies vairāki cilvēki, ar kuriem viņam bija paredzētas tikšanās. Bāss ir Techniker Krankenkasse, Vācijas lielākā iedzīvotāju veselības apdrošināšanas uzņēmuma, vadītājs. Tai viņš diezin vai pievienojās, lielākas algas iekārdināts, jo Bāss, pēc izglītības ārsts, pirms tam strādāja augstā amatā Boston Consulting Group.

Varētu domāt, ka Bāss, kurš brīvajā laikā kolekcionē vēsturiskus ķirurģijas instrumentus, nostāsies ārstu pusē. Taču viņš saka ko citu: «Mediķu darbs radikāli mainīsies. Drīz programmas spēs atpazīt arvien vairāk slimībām raksturīgu iezīmju un kļūs par vērtīgiem ārstu palīgiem — tādiem palīgiem, kādu viņiem šobrīd nav. Ārsti drīzāk kļūs par tādiem kā zinošiem starpniekiem.» Bāss uzskata, ka mediķu profesija ir uz milzīgu pārmaiņu sliekšņa. «5—10 gadu laikā nozarē notiks grandioza pārbīde,» viņš saka.

Bāsam patīk sevi uzskatīt par digitālās pasaules popularizētāju. «Mums jāmainās, citādi spiediens tam nāks no ārpuses,» viņš saka. Ar to viņš domā gan lielos uzņēmumus, kas ienāk digitālajā vidē, gan jaunuzņēmumus, kas tiecas vienkāršot medicīnas nozares darbu, gluži kā Amazon izdarīja ar mazumtirdzniecību.

Veselības apdrošinātāji bieži ir pirmais digitālās medicīnas jaunuzņēmumu pieturas punkts atbalsta meklējumos — galvenokārt tāpēc, ka apdrošinātāji cer uz jaunās nozares spēju ilgtermiņā samazināt medicīnas izmaksas. Taču daudzām no šīm idejām nākas saskarties ar nozīmīgiem šķēršļiem. Piemēram, Vācijā ārsti nedrīkst veikt attālinātas pārbaudes, ja tās nepavada pacienta apmeklējums klātienē. Atrisināts nav arī jautājums par attālināto pārbaužu samaksu. Taču internetā tāds provinciālisms nav pieļaujams, turklāt spiediens pastiprinās arī no aizjūrām. ASV klīniku ķēde Mayo, kas visā pasaulē pazīstama ar savu plašo speciālistu loku, cer līdz 2020. gadam ārstēt 200 miljonus pacientu gadā. Taču šādu mērķi nebūs iespējams sasniegt ar tradicionālajām klīnikām, kādas uzņēmumam ASV ir šobrīd. Tāpēc tas jau tagad pēta tiešsaistes konsultāciju iespējas.

«Digitalizācija ļaus medicīniskajai aprūpei kļūt par eksporta produktu,» saka Markuss Mišenihs. Šādai situācijai būtu gan savas priekšrocības, gan trūkumi. Slimnieki varētu vērsties pēc palīdzības pie ārvalstu speciālistiem, taču arī veselības apdrošinātājiem būtu iespēja meklēt lētākus veselības aprūpes nodrošinātājus. Arī Bāsam nav grūti iztēloties šādu situāciju. «Ja mūsu likumi to pieļaus un pacientiem tas būs izdevīgi, pieņemu, ka nākotnē medicīnas pakalpojumi varētu tikt iegādāti no ārvalstīm,» viņš saka.

ĀRSTI PRET MĀKSLĪGO INTELEKTU
Savās sanāksmēs ārsti mēdz jokot, ka no dažiem pacientiem viņiem vajadzētu prasīt samaksu par «attīrīšanu no Google», kad pacients ir mazliet paskatījies internetā un pats sev atklājis tādas slimības, par kurām iepriekš nav pat zinājis. Pietiek ar dažiem klikšķiem, lai šķietami atklātos, ka ir parādījusies kāda neārstējama kaite. Ar jokiem par «dakteri Gūgli» ārstus ir viegli sasmīdināt, taču nevar noliegt, ka programmu sniegtie padomi var būt ļoti noderīgi.

Piemēram, Amazon balss pakalpojumu programma Alexa jau labu laiku spēj palīdzēt reanimācijā. Tā ne tikai atgādina piezvanīt neatliekamajai palīdzībai, bet arī pasaka priekšā, kā pareizi veikt sirds masāžu. Savukārt Facebook datorprogramma Gyant lietotājiem uzdod jautājumus, lai noteiktu, vai viņi varētu būt inficējušies ar Zikas vīrusu. Šo bezmaksas, bez rindas pieejamo servisu ir izmantojuši cilvēki visā pasaulē. Nesen avīžu virsrakstos bija arī ziņa par pētījumu, kas parādīja, ka datoralgoritms sirds slimību risku var noteikt precīzāk nekā ārsti, sekojot savām instrukcijām.

«Diploms vien nevar pasargāt ārstus no konkurences,» saka Mišenihs. Viņš uzskata, ka datorprogrammas drīz kļūs par nopietniem ārstu konkurentiem, jo sevišķi pēc tam, kad vairs nebūs iespējams noteikt, vai konkrēto diagnozi ir izdarījis ārsts vai programma. «Ārstiem būs jāpierāda, ka viņi var sacensties ar mākslīgo intelektu. Kad tas sasniegs savu potenciālu, tas kļūs aizvien grūtāk izdarāms.»

Cik ilgi pacienti turpinās uzticēties dermatologiem, ja programma dažu sekunžu laikā spēs salīdzināt viņu savādos ādas izsitumus ar miljoniem datubāzes attēlu? Vai asinsspiediena noteikšanai — kas, kā rāda pētījumi, ārsta kabinetā mēdz būt augstāks nekā parasti — joprojām būs pašreizējā loma, ja viedpulkstenis varēs nemanāmi veikt mērījumus vairākas reizes stundā? Mišenihs uzskata, ka situācija ievērojami mainīsies, kad digitālās sistēmas būs attīstījušās tiktāl, ka kļūs labākas un lētākas par ārstiem.

Daudzuprāt, medicīnas studiju programmas pašreizējā veidolā tikpat kā nesagatavo studentus gaidāmajiem digitālā laikmeta izaicinājumiem. Vai ārstu zināšanas joprojām spēs pārliecināt pacientus, ja to pašu informāciju viņi varēs saņemt arī citur, turklāt vieglāk saprotamā veidā? Vai ārsti arī turpmāk varēs atvēlēt katram pacientam tikai dažas minūtes, ja viņiem būs jāsacenšas ar programmām, kurām nav laika ierobežojumu un kuras var pacietīgi atbildēt uz ikvienu jautājumu, pat ja tas tiek atkārtots vairākkārt? Vai pacienti joprojām būs ar mieru gaidīt trīs mēnešus līdz apmeklējuma dienai un vienu stundu uzgaidāmajā telpā vidēji septiņas minūtes ilgai konsultācijai, ja pieejamās digitālās alternatīvas it nemaz nebūs sliktākas?

NEAIZSARGĀTO DATU PROBLĒMA
Mišeniha medicīnas jaunuzņēmumu inkubators Flying Health nesen veica aptauju, kas parādīja, ka lielākā daļa pacientu medicīniskās konsultācijas jau tagad labprātāk saņemtu no sertificētas lietotnes nekā ārsta — neatkarīgi no attāluma līdz prakses vietai vai gaidīšanas laika.

«Ārstu darba līmenis atbilst Gausa sadalījuma principiem,» saka Mišenihs. «Ir daži lieliski ārsti un arī daži nekam nederīgi, un tad ir daudzi mediķi, kas nav slikti, bet arī ne izcili.»

Mišenihs uzskata, ka tehnoloģijas ļaus pacientiem pašiem labāk kontrolēt savu veselību. «Jau tagad viņi var pārbaudīt, vai ārsts patiešām zina, par ko runā.» Gaidāmajai digitālās medicīnas pasaulei tomēr ir viens milzīgs Ahilleja papēdis: datu drošība. Jo vairāk medicīna digitalizēsies, jo vairāk datu par pacientiem būs iespējams iegūt. Jau tagad hakeri ir uzlauzuši trīs pasaulē lielāko medicīnas aprīkojuma ražotāju — Medtronic, St. Jude Medical un Boston Scientific — datubāzes. Un maijā Windows drošības nepilnība lika uz laiku slēgt daudzas slimnīcas Lielbritānijā. Programmu izstrādātāji bieži apgalvo, ka lietotāja identitātei nav nekādas ietekmes uz viņu piedāvātajiem pakalpojumiem. Taču Drawbridge un citu uzņēmumu izstrādātās sistēmas piesaista ierīci konkrētajam lietotājam, piemēram, apvienojot datus no dažādām viņa izmantotajām mājaslapām un lietotnēm, kā arī analizējot to lietošanas laiku un vietu. Daudzām veselības pakalpojumu lietotnēm arī nav tie augstākie datu aizsardzības standarti, un ne tuvu ne visas ir saņēmušas ASV Pārtikas un zāļu administrācijas licenci.

Kas notiks, ja pacients izmantos darba tālruni un darba devējs varēs izsekot svarīgākajām tālruņa funkcijām? Vai viņam tad būs pieejama arī vērtīga informācija par darbinieka veselību? Un kur pacienti paši glabās svarīgos datus par savu veselību? Elektroniskā informācija par veselību ko vērta būs tikai tad, ja viņiem pašiem būs tai pilnīga pieeja un viņi varēs izlemt, ar ko tajā dalīties. Šie jautājumi kļūs vēl jo būtiskāki, kad dati sāks ietvert ģenētisko informāciju. «Datu aizsardzība nedrīkst būt izšķirošais pretarguments. Ar pareizo pieeju ieguvumi krietni atsver problēmas,» saka Mišenihs. Viņam piekrīt arī Philips vadītājs Peters Vullingss: «Pārlieka datu aizsardzība medicīnas nozarē var pat maksāt dzīvības.» Bet vai viņiem ir taisnība?

Tehnoloģijas jau ir gatavas sistēmas maiņai, turklāt tās turpina attīstīties. Arī pacienti paši ir aizvien gatavāki digitālajai medicīniskajai aprūpei. Jā, arī nākotnē cilvēki gribēs apsēsties pie viena galda ar dzīvu, autoritatīvu medicīnas profesionāli. Taču vai šim cilvēkam būs jābūt diplomētam mediķim, vai arī viņam pietiks ar mācībām komunikācijā ar pacientiem?

Lai cik ātri mūsdienās mainītos medicīnas nozare, vismaz paredzamajā nākotnē ārsti joprojām būs dzīvi cilvēki. Viedtālruņu medicīna nepārņems pasauli vienas dienas laikā. Jaunām metodēm un iekārtām medicīnā vēsturiski ir bijuši nepieciešami vidēji 17 gadi, līdz ārsti tās sākuši plaši izmantot. Tā tas bijis pat ar instrumentiem, kas ir populāri jau 200 gadu. Stetoskops tika izgudrots 1816. gadā, taču tam bija nepieciešami 20 gadi, lai pārvarētu konservatīvo ārstu lielo pretestību.

Savukārt mūsdienās daudzi medicīnas profesionāļi vairs negrib nolikt to malā, lai arī ir pieejamas alternatīvas.

Teksts: ARTINS U. MILLERS © DER SPIEGEL | FOTO DER SPIEGEL

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>