Spridzeklis pensiju tirgū

Spridzeklis pensiju tirgu15 – 25 tūkstoši eiro. Tik iespaidīgu summu var ieekonomēt vai, tieši otrādi, pārmaksāt 30 – 40 darba gados, ja otrā pensiju līmeņa pārvaldīšanas komisija atšķiras par nieka nepilnu procentu. Ar solījumu strauji samazināt šo maksu Latvijas pensiju tirgū nupat ienācis jauns spēlētājs Indexo. Kas jāzina, lai uzkrātu iespējami lielāku pensijas kapitālu?

Katru mēnesi 6% no algas — tāds ir pašreiz noteiktais iemaksu apjoms otrajā pensiju līmenī, kas automātiski tiek pārskaitīts no ikviena strādājošā, kas dzimis pēc 1971. gada, bet vecākiem darbiniekiem šīs iemaksas ir brīvprātīgas. Ja alga uz papīra ir 1000 eiro, tad katru mēnesi pensiju kontā aiziet 60 eiro. Diezgan liela summa — un vairākumam pat nepamanīta, kamēr nepienāk brīdis doties pensijā.

Taču līdz tam vairums strādājošo pat neatceras, kam ir uzticējuši sava pensiju konta pārvaldīšanu. Nemaz nerunājot par to, kāds izvēlētajā pensiju plānā ir bijis kapitāla ienesīgums (ja tāds ir bijis) un cik liela ir apkalpošanas komisijas maksa. Tāpēc mazliet parēķināsim!

PAR AGNESI UN 14,5 TŪKSTOŠIEM EIRO
Lai ilustrētu pašreizējo situāciju tirgū, Indexo izmanto piemēru ar Agnesi — trīsdesmitgadīgu biroja administratori, kas uz papīra nopelna 1100 eiro mēnesī. Gada laikā viņas pensiju kontā automātiski iekrīt aptuveni 800 eiro. Līdz šim uzkrātais otrā līmeņa pensijas kapitāls vēl nav īpaši liels — aptuveni trīs mēnešalgas —, bet jārēķinās, ka līdz pensijai viņai jāstrādā vēl vismaz 35 gadi. Pieņemsim, ka Agneses ienākumi turpmāk augs vidēji par 3% gadā un nākamajos 35 darba gados viņas pensijas kapitāls, kas ieguldīts vērtspapīros, strādās ar 5% ienesīgumu.

Kāds sanāk rezultāts? Ja arī turpmāk pensiju konta pārvaldītājs paturēs sev 1,5% komisijas maksu no uzkrātās aktīvu vērtības — un tieši tāds pašlaik ir vidējais komisijas līmenis tirgū —, tad pensionēšanās brīdī Agnese būs iekrājusi 98,3 tūkstošus eiro. Ja komisija būtu divreiz zemāka — 0,75% gadā —, tad šī iekrājuma summa būtu jau 107,8 tūkstoši. Komisijas maksas atšķirība, kas nesasniedz pat 1%, šķiet tīrais sīkums, taču daudzu gadu garumā šie krikumi savāc iespaidīgu summu. It īpaši pēdējos pirmspensijas gados, kad uzkrātais kapitāls ir liels, komisijas maksa 1,5% apjomā nozīmē krietnu summiņu, piemēram, no 100 tūkstošu kapitāla nākas bankai atdot 1500 eiro gadā.

Un tie vēl nav griesti! Ja piemērā izvēlētos jaunāku darbinieku — kādu nesen augstskolu beigušu 23 gadus vecu speciālistu ar 800 eiro algu —, tad komisijā lieki pārmaksātie 0,75% visu darba gadu laikā būs no pensijas kapitāla noēduši gandrīz 19 tūkstošus eiro. Visbeidzot, 27 gadus vecs labi atalgots speciālists, kas mēnesī saņem 1500 eiro uz papīra, šādā veidā būs pārmaksājis vai varētu ietaupīt pat 25,6 tūkstošus eiro, ko tērēt vecumdienās.

Tātad pat it kā neliels komisijas maksas procents, kas tiek ietaupīts daudzu gadu garumā, beigu galā pārvēršas par krietnu summu, kas jūsu pensijas kapitālu var pieaudzēt pat par 15%. Bet, ja šobrīd jau grasāties likt žurnālu pie malas un momentā uzticēt savas pensijas pārvaldīšanu Indexo, labāk tomēr izlasiet rakstu līdz beigām.

VORENA BAFETA IETEIKUMS
Ko tieši piedāvā Indexo? Gandrīz to pašu, ko šā gada martā izdarīja jaunais pensiju fondu pārvaldnieks Tuleva Igaunijā — radikālu komisijas maksas samazināšanu, pateicoties «pasīvās pārvaldīšanas» metodei. Šī metode — gan pēc statistikas, gan pēc investīciju guru Vorena Bafeta domām — ne ar ko neatpaliek no aktīvās pārvaldīšanas, ja runa ir par ilgtermiņa ieguldījumiem. Tiesa, igauņi ir gājuši vēl tālāk — pazeminājuši komisiju līdz 0,39% (vidējais to līmenis viņu tirgū ir 1,1%). Arī Indexo atzīst, ka viņu izziņotie 0,75% nebūt nav pēdējais vārds.

Taču vēl svarīgāks par komisijas līmeni ir tieši pasīvās pārvaldīšanas modelis. Kāpēc? Tradicionālais — aktīvās investīciju pārvaldības — modelis paredz, ka pārvaldītāji cenšas iepirkt un pārdot aktīvus brīžos, kad tas šķiet visizdevīgāk. Tātad cenšas sasniegt labāku rezultātu nekā vidējais tirgus līmenis — izaugsmes posmos tiecas augt straujāk, bet lejupslīdes brīžos nekrist tik dziļi.

Taču statistika rāda, ka garajās investīciju distancēs pārspēt tirgus rādītājus izdodas ļoti nedaudziem. Tieši tāpēc arvien vairāk pensiju fondu pasaulē izvēlas pasīvo stratēģiju — automātiski sekot tirgus tendencēm, mēnesi pēc mēneša pērkot visu lielāko kompāniju akcijas, tā dēvētos biržas indeksus.

Uz šādu stratēģiju nesenā intervijā kanālā CNBS mudināja arī pazīstamais investors Vorens Bafets, dodot savu padomu tieši nākotnes pensionāriem. «Pastāvīgi ar zemām komisijām pērciet fondus, kas piesaistīti indeksam S&P 500. Tas būtu visjēdzīgākais risinājums. Turpiniet pirkt neatkarīgi no tā, vai indekss ir stiprs vai vājš, un noteikti nepārtrauciet tad, kad tas ir vājš. Kad avīzēs redzat sliktu ziņu virsrakstus, var rasties doma izlaist kādu gadiņu, bet jūs vienkārši turpiniet pirkt.»

Kā uzsver Bafets, senākais Amerikas biržas indekss Dow Jones Industrial iepriekšējā  simtgadē ir izaudzis simtkārtīgi — no 66 punktiem līdz 11 497. Un šajā simtgadē — vēl gandrīz divtik, virs 21 tūkstoša. Pēc Bafeta domām, šī stratēģija pasargā no riska, kas saistīts ar konkrētu neveiksmīgu vērtspapīru iegādi. «Triks nav tajā, ka jums izdodas nopirkt īstās kompānijas akcijas. Triks ir tajā, ka jūs pastāvīgi iepērkat visu lielo kompāniju vērtspapīrus caur S&P 500 indeksu un darāt to nepārtraukti ar iespējami zemākām komisijas maksām.

Komisijai ir ļoti liela nozīme investīciju jomā. Ja investīcijas atdeve ir 7—8% gadā, bet komisijā samaksājat 1%, tas gala rezultātā rada prāvu summu, ko jūs varat zaudēt vai iegūt, kad pienāks pensionēšanās laiks.»

KOMISIJAS SAMAZINĀSIES. VISIEM
Tātad pasīvais investīciju modelis ilgtermiņā — ja jums līdz pensijai vēl atlicis krietns laiks — ir jēdzīgs. Un, ja vēl komisijas maksā izdodas divkārši ietaupīt, tad pavisam labi. Tomēr ir divi «bet», kas jāņem vērā. Pirmkārt, vidējais komisiju līmenis pensiju naudas pārvaldīšanā, kas pēdējos gados ir sasniedzis salīdzinoši augstu 1,5% līmeni, izdzīvo savas pēdējās dienas. Komisijas apmērus nosaka likums. Aktīviem pensiju pārvaldes plāniem, kas vairāk investē akcijās, tas ir 1% fiksētās maksas un vēl 1% kā bonuss, ja sasniegts augsts ienesīguma līmenis.

Tik augstas komisijas maksas bija attaisnojamas, kamēr pensiju otrais līmenis Latvijā vēl tikai uzņēma apgriezienus un uzkrājumi nebija pārāk lieli. Bet tagad iekrāti jau gandrīz trīs miljardi eiro un komisijas maksai ir jāsarūk, spriež nozares iekšienē.

Lai grozītu likumu, Labklājības ministrijā jau ir izveidota darba grupa, kurā iekļauti arī nozares pārstāvji. Līdz kādam procentu līmenim maksu samazinās, pašlaik vēl nav izlemts. Pats radikālākais no līdz šim izskanējušajiem variantiem paredz to samazināt līdz 0,4%, līdzīgi Zviedrijas līmenim, tātad aptuveni trīs reizes, salīdzinot ar pašreizējo vidējo tirgus līmeni. Tomēr eksperti šaubās, vai grieziens būs tik skarbs — ticamāka šķiet versija ap 0,6—0,8%.

Samazinājumu plānots ieviest jau no 2018. gada. Pirmo soli šajā virzienā brīvprātīgi spērusi Swedbank, 10. maijā būtiski samazinot apkalpošanas maksu savā pensiju plānā Stabilitāte. Tas ir pats populārākais konservatīvais ieguldījumu plāns Latvijā, kurā iesaistījušies aptuveni 120 tūkstoši klientu. Tagad komisijas maksas fiksētā daļa ir samazināta no 1% līdz 0,39%. Te gan jāatgādina nianse, kuru Swedbank savā preses paziņojumā nepieminēja — šiem 0,39% var nākties pieskaitīt vēl arī mainīgo komisijas maksu, kas atkarībā no sasniegtā rezultāta konservatīvajiem pensiju plāniem var būt līdz 0,5%.

Tātad summāri Swedbank plāna Stabilitāte komisijas maksa var sasniegt 0,89% — kas nav slikti, salīdzinot ar iepriekšējo līmeni. Diemžēl tirgū vispopulārākajam pensiju plānam Swedbank Dinamika, kurā iesaistījušies 420 tūkstoši klientu jeb katrs trešais, komisijas maksa pagaidām nav samazināta. Pērn tā bija 1,7% līmenī. Tomēr, visticamāk, šāds ienākumu līmenis turpmāk baņķieriem būs jāaizmirst.

Attiecībā uz vienādojuma otru pusi — ienesīgumu — diemžēl Swedbank pensiju plāni pēdējā gadā uzrādījuši rezultātus zem vidējā tirgus līmeņa. Tie ir -0,08% plānam Stabilitāte un 4,7% plānam Dinamika. Salīdzinājumam: gada ienesīguma rekordists Norvik pēdējos 12 mēnešos uzrādījis 12,68% pieaugumu aktīvajam plānam Gauja un 4,52% pieaugumu konservatīvajam plānam Daugava (dati 23. maijā).

Šis ir senais strīds par to, kas svarīgāk — vairāk nopelnīt vai mazāk tērēt? Un vai ir iespējams nopelnīt vairāk par citiem gadu no gada, nevis tikai reizi pa reizei? Bafets atgādina — reti kurš garajā distancē apspēlēs tirgu. Tādi gadījumi, protams, notiek. Taču uzminēt, kurš Latvijas tirgū izrādīsies labākais aktīvā modeļa pārvaldnieks gadu desmitu griezumā, — tā gan ir tīrā loterija. Un tas pats jāsaka par pasaules mērogu — tikai ap 20% aktīvo fondu 20 gadu distancē spējuši nodrošināt lielāku izaugsmi nekā vidēji tirgū, kurā viņi investējuši.

«Tas, ar ko Indexo cer piesaistīt interesi tirgū, — zema komisijas maksa — drīzumā būs daudziem konkurentiem,» saka Andrejs Martinovs, INVL Asset Management vadītājs. «Svarīgs jautājums ir pārvaldīšanas izmaksas. Lielie spēlētāji ar saviem apjomiem vienmēr varēs nopirkt tos pašus vērtspapīrus vai fondus ar zemāku komisiju nekā jauni spēlētāji ar nelieliem apjomiem,» brīdina Martinovs.

Lielākais tirgus spēlētājs Swedbank, kam tirgus pārdale varētu nest jūtamākās izmaiņas, pieklājīgi apsveic konkurenci kā ilgtermiņā ļoti labu lietu. Runājot par ieguldījumu stratēģiju, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības direktors Pēteris Stepiņš uzsver — banka savā pieejā ir apvienojusi gan indeksfondus, gan arī tiešās investīcijas uzņēmumu akcijās un obligācijās, valdību vērtspapīros, kā arī aktīvi darbojas privātā un riska kapitāla un nekustamo īpašumu jomā. «Nelolojam ilūzijas, ka esam lielāki eksperti kā tirgus vidējais, piemēram, ASV vai Eiropas akciju jomā,» skaidro Stepiņš. Vienlaikus viņš atzīst, ka investēšana tikai globālajos indeksos nozīmē pilnīgu atteikšanos no vietējām investīcijām. «Vai nu tās būtu inovatīvu Latvijas uzņēmumu akcijas, vai ieguldījumi augstas izaugsmes potenciāla uzņēmumos ar riska kapitāla starpniecību, vai investīcijas Latvenergo vai valdības vērtspapīros — šādiem ieguldījumiem nav indeksu analogu. Tā kā mēs saredzam labas peļņas iespējas ne tikai starptautiskajos tirgos, bet arī vietēji, tad vietējos ieguldījumus mēs veicam, izmantojot aktīvo pārvaldīšanas pieeju un pa tiešo.»

Savukārt Martinovs atgādina, ka Indexo stratēģija — vienkārši paļauties uz tirgu — ir  riskanta ieilgušas nestabilitātes periodā, kad tirgi ieies ekonomikas cikla korekcijas fāzē. «Tad klientiem vajadzīgi dzelzs nervi, bet parasti jau to nav. Katram ieguldītājam neizskaidrosi Bafeta vārdiem, ka vienkārši jāturpina pirkt, jo krīze beigsies un tirgus atpelnīs zaudēto. Pat regulators 2008. gadā, kad finanšu tirgi sabruka, nevienam nedeva mieru — interesējās pie pārvaldītājiem, ko viņi dara, lai samazinātu kritumu, pieprasīja aktīvas rīcības plānus. No otras puses, Indexo ir izdarījis vērtīgu lietu — sacēlis troksni. Malači! Pateicoties tam, daudzi cilvēki pirmo reizi atcerējās, ka viņiem šīs pensijas kaut kur uzkrājas, un tagad sāk interesēties, kāds ir to ienesīgums.»

Teksts: Sergejs Pavlovs

Zīmējums: Freepik

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>