Ārā nemest un nopelnīt

Ara nemest, bet nopelnitVairumu no mums piederošām lietām var salabot un pārdot tālāk.

Lietu ārā mešana ir viena no pārtikušas dzīves blaknēm, un atkritumu izgāztuvēs nonāk ne tikai nesaskaitāms iepirkumu maisiņu un iepakojumu daudzums, bet arī gluži derīgas lietas. Kurš vairs lāpa zeķes un sašuj izirušas vīles? Pat krekli ar iztrūkušām pogām stāv nevalkāti, līdz nonāk izgāztuvē. Ja saplīst fēns un tējkanna, ejam uz tuvāko veikalu, lai pirktu jaunu, nevis dodamies uz darbnīcu, lai mantu vienkārši salabotu. Mēbeles un citas lietas varam nopirkt ar visiem instrumentiem iekšā, bet ledusskapji un telefoni daudziem apnīk pat nesaplīsuši.

Jaunās lietas ir lētas un viegli pieejamas, kamēr veco salabošana tiek uzskatīta par pārāk ķēpīgu, un patiešām — tā var izrādīties dārgāka. Tomēr arvien pamanāmāka ir salabošanas kustība, un jaunais tērēšanas princips ir atrast labu kurpnieku un zābaksmēru, nevis nopirkt jaunus zābakus.

Vēl pagājušajā gadā Zviedrija nāca klajā ar paziņojumu, ka samazina PVN no 25 līdz 12% visiem apģērbu un velosipēdu labošanas pakalpojumiem. Savukārt, salabojot sadzīves preces — ledusskapjus, veļasmašīnas u. tml. —, ir iespējams atgūt daļu no samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Zviedri nav pret jaunu preču pirkšanu, viņi ir par vēstījumu, ka ir labi iegādāties kvalitatīvas preces, zinot, ka tās kalpos ilgi un būs lalabojamas. Turklāt labošana ir darbietilpīgāka par daudzviet automatizēto ražošanu, tātad labošanas kultūra radītu vairāk jaunu darbavietu.

Salabot var visu, uzskata arī Repair Cafe kustības dibinātāji, kuri savus sekotājus uzrunā ar trāpīgo saukli Toss it? No way! («Izmest? Nekādā gadījumā!»). Viss sākās jau 2009. gadā, kad, nespēdama noskatīties uz gluži labo mantu kaudzēm atkritumu savākšanas vietās Amsterdamā, bijusī žurnāliste Martine Potsma uzrakstīja 30 padomu ceļvedi amsterdamiešiem, kā samazināt atkritumu daudzumu sadzīvē, un atvēra pirmo kafejnīcu, kur varēja salabot arī dažādas saplīsušas mantas.

Interesanti, ka pirmā kafejnīca Zviedrijā un Dānijā durvis vēra tikai šogad, bet Rīgas grupa darbojas jau no 2013. gada, un vairākas Repair Cafe akcijas jau ir notikušas Kaņepes Kultūras centrā un citur. Šīs darbnīcas ir tematiski tusiņi, kur vienu reizi labo riteņus, citu — drēbes. Te nestrādā profesionāļi, jo pakalpojumi ir bez maksas, un to mērķis mudināt lietas salabot, nevis izmest.

Kafejnīcas darbnīcas ir pašiniciatīva, kur pamatbizness ir kafija, bet veco mantu labošana ir sociālās atbildības akts, savukārt dažādu mantu labošanas darbnīcu pakalpojumu izmantošana ir veids, kā varam atbildīgi izlietot resursus ikdienā. Šuvēju darbnīcās meistari spēj paveikt neticamas lietas, tāpat kā labs kurpnieks kvalitatīvus apavus var uzburt gluži jaunus. Mazās darbnīcas veido tīkamu pilsētvidi, un, lai arī neredzēsim šuvējus pie šujmašīnām gluži uz ielas kā Ķīnā un Indijā, mazie apdzīvotie ūķīši un pagrabiņi liecina par dzīvu, veselīgu pilsētu un saprātīgiem tās iedzīvotājiem.

Salabotās lietas turklāt var arī pārdot, jo ar laiku tiešām daudz kas kļūst lieks. Pat ja no nevajadzīgām lietām atbrīvojaties viegli un liekas mantas jūsu mājās, kur nu vēl vasarnīcā, nekrājas, tomēr kādā stūrī, uz augstākā plaukta vai noliktavā ir palicis kaut kas, ko esat uzskatījuši par pārāk vērtīgu, lai, citējot pragmatisku dzīvesbiedru vai vecākus, «tā vienkārši ņemtu un kādam atdotu». Varbūt pat pašiem ir licies, ka mantu būtu lietderīgi pārdot, taču ko darīt, ja trūkst tirgošanās iemaņu un ir neērti afišēties ar privātām sadzīves lietām?

Par laimi, internets un sociālie tīkli ir atrisinājuši arī šo problēmu, un arvien vairāk pircēju paši kļūst par pārdevējiem. Lai runā pieredze! Mans radagabals Aivars (vārds mainīts) ārā neko nemet, taču ir īsts saimnieks un labiekārto gan māju, gan dārzu, gan savu autoparku. Visu lieko viņš līdz pēdējai skrūvei ir veiksmīgi pārdevis populārajā sludinājumu portālā Ss.lv. Cilvēki no vienas pilsētas uz citu Latvijā ir braukuši pakaļ gan nolietotam ledusskapim, gan slēpošanas inventāram, gan aizkaru stangām, mūzikas atskaņošanas iekārtai, rakstāmgaldam un citām lietām. Iegūtā nauda noderējusi saimnieciskiem uzlabojumiem īpašumā.

Var teikt tā, ka nav jēgas dzīties pēc naudas jauniem pirkumiem, uzņemoties arvien jaunus pienākumus un darbus, ja apkārt, paša saimniecībā, stāv neizmantoti resursi. It īpaši, ja kā zivs ūdenī jūties sociālajos tīklos. Facebook vien atrodamas neskaitāmas grupas, kur, piemēram, māmiņas pērk un pārdod bērnu lietas, pārdošanas grupa ir katrā pilsētā, ir arī krāmu tirgus, padomju laika mantu tirdziņš, stādu pārdošanas grupa un vairākas populārā nevajadzīgo lietu izpārdošanas sarīkojuma un interneta vietnes Andelemandele.lv grupas. Arī te viss notiek ātri un vienkārši. Prece jānofotografē, gluži labi der arī telefona bildes, jāuzraksta pievilcīgs teksts, jāuzliek cena un jāpublicē kādā no Facebook grupām.

Ja manta ir laba, dažu minūšu laikā uzradīsies jau pirmie pircēji. Ja interesentu ir daudz, būs kāds, kas apsteigs visus un ar naudu drīz būs pakaļ precei. Darījums patiešām var notikt zibenīgi, rosinot izvērtēt vēl dažu augstākos plauktos noglabātu mantu lietderību. Ātri pārdot var kvalitatīvas bērnu mēbeles un citas bērnu preces, labas mēbeles un gaismekļus, taču arī pavisam neticamus it kā sīkumus — žalūzijas, galdautus, keramikas krūzes un zupas kausus. Atbrīvojoties no mantām, mēs varam uzlabot savu dzīvi, apgalvo daudzi populāru grāmatu autori, taču tikpat svarīgi ir ļaut tām dzīvot otro dzīvi. Lietas var kalpot ilgi, ja par tām rūpējas, un tās pilnīgi noteikti var noderēt citiem. Pamēģiniet!

Teksts: Ieva Zībārte

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>