Bagātākie no bagātākajiem

Bagatakie no bagatakajiemIeskats pasaules miljardieru sarakstā.

Sēžot pie galda, viņš iespieda mutes kaktiņā savu mazo pirkstiņu un tad paziņoja, ka ir sagrābis ķīlā visu pasauli par vienu miljonu dolāru. Pirms tam 30 gadus iesaldētais dakteris Ļaunums, kuru 1997. gada komēdijā spēlēja aktieris Maiks, ir šokēts, uzzinot, ka miljons vairs nav nekāda lielā summa. Cenšoties atgūt kontroli pār situāciju, viņš nervozi un nedroši izvirza jaunu prasību: «Nu, labi, tad par pasaules izpirkšanu mēs prasām 100 miljardus!»

Taču kopš filmas Ostins Pauerss: Slepenais starptautiskais aģents ir pagājuši 20 gadi, un arī simt miljardu vairs nenozīmē to, ko tie nozīmēja tajā laikā. Bilam Geitsam vienam pašam pietrūkst tikai 10 miljardu, lai spētu samaksāt Ļaunuma prasīto izpirkumu.

Tas redzams finanšu izpētes firmas Wealth-X jaunākajā apskatā par bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. Saraksta galvgalī ir Microsoft dibinātājs ar 89,3 miljardiem, viņam seko Vorens Bafets ar 73,5 miljardiem ASV dolāru. Desmit bagātāko personu — deviņi no ASV, viens no Spānijas — kopējā turība ir 582 miljardi. Šīs naudas pilnīgi noteikti pietiktu pasaules izpirkšanai no Ļaunuma, taču mūsdienās lielu interesi un plašas debates raisa šo bagātnieku īstā dzīve. Ar turību saistīti jautājumi, piemēram, ienākumu nevienlīdzības palielināšanās un jaunā ASV prezidenta plānotā nodokļu likmju samazināšana turīgākajam slānim, ir ļoti karsti temati. Turklāt Baltā nama Ovālajā kabinetā sēdošais Donalds Tramps savā valdībā uzaicinājis strādāt vairākus miljardierus.

Atsevišķu cilvēku acīs mūsdienu miljardieri ir tādi paši kā dakteris Ļaunums: patmīlīgi, naudaskāri un ar tieksmi diktēt noteikumus visai pasaulei. Tikmēr citi uzskata, ka daudzi miljardieri ir pelnījuši respektu, jo iesaistījušies filantropijā un cenšas uzlabot dzīves apstākļus tiem sabiedrības slāņiem, kas atrodas turības piramīdas zemākajā līmenī.

Pēc Wealth-X aprēķiniem, pašlaik pasaulē ir 2397 miljardieri. Salīdzinot ar 2016. gadu, viņu skaits sarucis par 3,1%, un tas bijis pirmais samazinājums kopš finanšu krīzes sākšanās pirms desmit gadiem. (Starp citu, Forbes jaunākajā apskatā saskaitīti 2043 miljardieri, kas ir palielinājums par 13%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.)

Kādi šie bagātnieki ir? Uz šo jautājumu, protams, vienkāršas atbildes nav. Piemēram, bijušo Ņujorkas mēru un uzņēmēju Maiklu Blumbergu (Wealth-X saraksta 9. pozīcijā) reizēm var sastapt, izmantojot Ņujorkas metro. Gan viņš, gan arī Geitss un Bafets pauduši publisku apņemšanos lielāko daļu savas naudas ziedot labdarībai. Pirmajā desmitniekā ir arī citi, kas nodarbojas ar filantropiju, piemēram, Amazon līderis Džefs Bezoss, Facebook  līdzdibinātājs Marks Cukerbergs un Google māteskompānijas Alphabet vadītājs Lerijs Peidžs (attiecīgi 4., 5. un 10. vietā) — taču šim trijniekam lielākā ikdienas prioritāte joprojām ir jaunas naudas pelnīšana.

Daudzi citi miljardieri, kas atrodas ārpus pirmā desmitnieka, izvēlas palikt ēnā. Kurš gan, izņemot finanšu un hokeja aprindas, agrāk zināja Vinsenta Violas vārdu? Šis bijušais naftas tirgotājs un Floridas hokeja kluba Panthers pašreizējais saimnieks nesen tika uzaicināts kļūt par armijas ministru Trampa valdībā, taču pēc pārdomām atsauca savu kandidatūru, izvēloties atgriešanos relatīvā anonimitātē.

Līdzīgu stratēģiju līdz šim izvēlējās Vilburts L. Ross, kas tagad pilda ASV komercijas ministra pienākumus un ir bagātākā persona Trampa izveidotajā valdībā. Agrāk Rosa vārds laiku pa laikam pavīdēja ziņu virsrakstos, aprakstot viņa vērienīgos darījumus, taču kopumā miljardieris centās izvairīties no starmešu gaismām. Var teikt, ka pasaules turīgākie cilvēki atšķiras cits no cita tikpat lielā mērā, cik atšķirīgi ir cilvēki jebkurā citā ekonomiskajā grupā. Un tas, kā viņi tikuši pie savas turības un kā turpina vairot savu bagātību, palīdz izskaidrot mūsdienu ekonomiku.

CEĻŠ LĪDZ MILJARDIEM
Nav nekāds noslēpums, ka jebkurš izcilākais skolotājs pelna mazāk par jebkuru vidusmēra investīciju baņķieri. Jo tieši profesijas un nozares izvēle nosaka potenciālo ienākumu līmeni. Un cik ātri viņu nauda vairosies. Seši no 10 bagātākajiem miljardieriem savu naudu nopelnījuši tehnoloģiju biznesā. Taču, skatoties uz turīgo personu sarakstu kopumā, tehnoloģijas ir tikai sestā ienesīgākā nozare. Visvairāk miljardieru ir «saražojusi» finanšu sfēra — 377 cilvēkus jeb 15% no visiem pasaules superbagātniekiem. Tam seko rūpnieciskie konglomerāti ar 317 personām un 13%.

Pēc šiem diviem līderiem specifisku industriju koncentrācija ievērojami samazinās.  Trešajā vietā ir nekustamo īpašumu bizness ar 141 personu. Ceturtā bagātnieku grupa ietilpst tā dēvētajā bezpeļņas grupā — visbiežāk tā ir mantota nauda (122 cilvēki). Piektajā vietā ir rūpniecība ar 120 personām.

«Būtiska tendence ir globalizācija,» komentē Wealth-X analītiķis Bendžamins Kinards.  «Jo kopējais patērētāju tirgus tad ir septiņi miljardi cilvēku, nevis tikai dzimtā valsts.» Analītiķis norāda, ka finanšu nozares atrāviens iepriekšējos gados bija izteiktāks, taču pamazām tā zaudē savu statusu, piemēram, tehnoloģiju buma dēļ.

NO 1 LĪDZ 100 MILJARDIEM
Analizējot miljardieru turību, ir skaidrs, ka lielāko daļu jeb aptuveni pusi savas naudas viņi joprojām tur pamatbiznesā, kas palīdzēja kļūt bagātiem. Aptuveni ceturtā daļa ieguldīta vērtspapīros, un nepilna ceturtdaļa tiek glabāta skaidrā naudā. Un tikai 4% atvēlēti nekustamo īpašumu un luksusa preču iegādei.

Kopēja pazīme cilvēkiem, kuru turība sasniegusi miljardu dolāru (neatkarīgi no nozares), ir fakts: 57% šo naudu nopelnījuši paši. Tikai 31% bagātnieku bija tikuši pie vērā ņemama mantojuma un miljarda robežu sasnieguši ar prasmīgiem ieguldījumiem. «Būtiska nozīme ir laika periodam, » stāsta privātā kapitāla menedžeris Džons Metjū no UBS bankas. «Ieskatoties 100 gadu senā pagātnē — tolaik ienesīgi bija darboties tērauda, dzelzceļa pārvadājumu un infrastruktūras biznesā. Mūsdienās tās ir tehnoloģijas un finanses.»

Aplūkojot pasaules miljardieru topu, uzkrītoši redzams, ka turības apjomi ir ļoti atšķirīgi. Vairāk nekā puse superbagātnieku atrodas kategorijā no viena līdz diviem miljardiem dolāru. Ja šo latiņu paceļ līdz pieciem miljardiem, skaitlis uzlec līdz 2101 cilvēkam. Tātad bagātāki par pieciem miljardiem ir atlikušie trīs simti. Liela daļa no šīm personām ir mazpazīstamas. Piemēram, Shenzhou International Group Holdings vadītājs Ma Dzjaņžuns, kas pārvalda lielu tekstiluzņēmumu Ķīnā un izpilda tādu pazīstamu zīmolu kā Nike, Adidas, Puma un Uniqlo pasūtījumus, līdz šim nopelnījis 4,3 miljardus dolāru.

To pašu var teikt par Dienvidāfrikas derīgo izrakteņu kompānijas African Rainbow Minerals vadītāju Patrisu Motsepi, kas karjeru sāka kā jurists ASV (2,1 miljards), un Instagram vadītāju Kevinu Sistromu (1,2 miljardi). Protams, 33 gadus veco vīrieti labi pazīst Silīcija ielejā un Stenforda Universitātē, kur viņš lasa lekcijas, taču kopumā viņa vārdu pasaulē zina mazāk nekā, piemēram, Cukerbergu no Facebook.

AUGŠĀ UN LEJĀ
Miljarda robežas pārkāpšana nepavisam nenozīmē, ka šajā superbagāto klubā būs iespējams palikt uz visiem laikiem. «Pērn tikai ASV vien parādījās 41 jauns miljardieris, taču 36 savu statusu zaudēja,» norāda Metjū no UBS. Viņš norāda, ka izkrišana no miljardieru saraksta lielākoties saistīta ar sava uzņēmuma pārdošanu. «Pēc pārdošanas jāmaksā nodokļi. Parādās mantojuma kārtošanas izdevumi.» Daudzi izvēlas lielu daļu naudas jau laikus nodot saviem pēcnācējiem, lai viņiem vēlāk nebūtu jāmaksā prāvie mantojuma nodokļi.

Ģimenes uzņēmumu pārdošana retāk sastopama Eiropā un Āzijā. Šajos kontinentos priekšroka tiek dota ģimenes holdingu veidošanai — tie turpina pārvaldīt firmas pat tad, ja tuvinieki neizrāda lielu interesi par tiešu iesaistīšanos konkrētajā biznesā.

CERĪBAS UN PIENĀKUMI
Ko gaidīt no cilvēkiem, kuri savu sapelnīto naudu nespētu iztērēt pat tad, ja dzīvotu vairākus mūžus? Atbildes tonis atkarīgs no tā, kam to vaicājat. Pretnabadzības labdarības organizācija Oxfam International nesen izplatītā ziņojumā norādīja, ka astoņiem pasaules bagātākajiem cilvēkiem ir tikpat naudas, cik pusei jeb 3,6 miljardiem pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju.

«Ir nožēlojami, ka tik daudz bagātības atrodas tikai dažu cilvēku rokās, kamēr viens no katriem desmit cilvēkiem spiests izdzīvot ar mazāk nekā diviem dolāriem dienā!» ziņojumā rakstīja Oxfam vadītāja Vinnija Bjandžima. «Nevienlīdzība ir iesprostojusi nabadzības skavās simtiem miljonu cilvēku. Tas grauj sabiedrības pamatus un apdraud demokrātiju.»

Tajā pašā laikā vairāki superbagātnieki izceļas ar filantropiskiem plāniem, un tas neattiecas tikai uz Vorena Bafeta ierosināto Giving Pledge jeb Ziedošanas solījumu, proti, solījumu labdarībai ziedot vismaz pusi no savas turības. «Var redzēt, ka filantropija kļūst arvien vairāk un vairāk svarīga miljardieriem neatkarīgi no vietas, kur viņi dzīvo,» saka Metjū. «Es neesmu dzirdējis, ka pirms gadiem desmit tas vispār bija sarunu temats Āzijā. Bet tagad daudzi miljardieri neatkarīgi no savas atrašanās vietas izrāda lielākas rūpes par nākamajām paaudzēm.»

Tiesa, ir tādas problēmas, ar kurām netiek galā pat miljardieri. Bijušais Ņujorkas mērs kādā intervijā 2014. gadā stāstīja, ka biznesa konferencē Aidaho štatā viņu uzrunājis kāds riska fondu menedžeris, apsolot piecus gadus pēc kārtas ziedot vienu miljardu dolāru valsts nodrošinātās izglītības reformai Ņujorkā. «Kad es atbildēju, ka Ņujorkas pilsētas skolu budžets ir 22 miljardi dolāru gadā, viņš pazuda no mana redzesloka.»

Teksts: POLS SALIVANS © THE NEW YORK TIMES NEWS SERVICE

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>