Drosme būt veiksmīgam

Drosme but veiksmigamLai no ierastās dzīves nokļūtu iztēlotajā un laimīgajā – vai tā būtu veiksmīga karjera vai skaists ķermenis, jāsper solis ārpus komforta zonas.

Jauna gada sākums ir laiks, kad cilvēki mēdz pārvērtēt dzīvi un saņemties pārmaiņām. Nopērk sporta zāles abonementu, apsolās atmest smēķēšanu, ikvakara aliņu, nolemj veselīgāk ēst, iekrāt naudu vai atdot parādus, vairāk laika pavadīt ar draugiem vai aizbraukt izsapņotā ceļojumā. Populārāko apņemšanos vidū ir arī vēlme atrast labāku darbu. Taču, kā saprast, vai tiešām ir pienācis laiks spert radikālus soļus un mainīt darbavietu, vai arī pietiks tikai ar galvas izvēdināšanu atvaļinājumā?

Cilvēki kļūdās, bez pārdomātas motivācijas aizbēgot no ierasta darba, saka Komercizglītības centra biznesa treneris un personīgais koučs Reinis Druvietis. Taču cilvēki kļūdās arī tad, ja zina, ko vēlas, bet darbu nepamet baiļu dēļ. Pārmaiņas vienmēr ir riskantas, tā ir iziešana no komforta zonas. Ja esi rūpīgi izanalizējis situāciju, uzticies intuīcijai. Un, kad lēmums pieņemts, rīkojies!

NO 1 LĪDZ 10
Ja pārņem šaubas, vai darbs ir īstais, Druvietis iesaka vispirms atbildēt uz dažiem jautājumiem. Kā skolā — skalā no viens līdz desmit — novērtēt, cik apmierināts  esi ar pašreizējo darbu. Nav ilgi jādomā, jāsauc pirmais skaitlis, kas ienāk prātā. «Kāda ir sekmīga atzīme? Sākot ar četri. Ja novērtē ar septiņi, bravo! Tas ir augsts novērtējums! Bieži cilvēki atbild «divi» vai «trīs»,» saka biznesa treneris. Pieci ir robeža, pie kuras jāsāk uztraukties, viņš piebilst.

Nākamais — šādā pašā skalā no viens (pilnībā neatbilst) līdz desmit (pilnībā atbilst) katru vakaru trīs nedēļu garumā jāpieraksta atbildes uz trim jautājumiem: cik lielā mērā man šis darbs ir jādara? Cik lielā mērā es spēju to darīt? Cik lielā mērā es to gribu darīt? «Pēc atbildēm būs redzams, kurā jomā ir lielāks deficīts. Vai tiešām darbs jādara tikai naudas vai ģimenes dēļ? Vai vērts sevi mocīt nakts maiņā, ja veselība to neatļauj?» jautā Druvietis.

Ja redzi, ka rezultāti nav spoži, uzdod sev jautājumus: ko es gribu? Vai esmu spējīgs darīt to, ko gribu? Ko esmu spējīgs darīt? Vai gribu to, ko esmu spējīgs darīt? Kas man būtu jāattīsta, lai varu darīt to, ko gribu? Kur ir robeža starp manām prasmēm un gatavību izaicinājumiem, vai man ir garlaicīgi, vai, gluži otrādi, izjūtu pārlieku satraukumu par saviem pienākumiem?

Izvērtējot šos «par» un «pret», Druvietis iesaka rakstiski atbildēt vēl uz četriem jautājumiem. Uz tiem var palūkoties no pozīcijas — gribu mainīt darbu, var arī otrādi — negribu, taču kas būs, ja palikšu? «Tātad pieņemsim, ka vēlos mainīt darbu,» viņš ierosina. Pirmais jautājums — kas būs, ja atradīšu jaunu darbu? Cilvēki parasti domā, ka kļūs laimīgāki, būs vairāk laika, naudas, veiksmīgāks darba un personīgās dzīves līdzsvars. Kas būs, ja darba nebūs? Nebūs naudas, būs stress, depresija. Kas nebūs, ja būs? Vispirms tātad zaudēsi veco darbu. Ko tieši? Disciplīnu, mocības, savu slikto priekšnieku? Taču varbūt arī paredzamību, drošības sajūtu. Tas arī jāanalizē. Un visbeidzot — kas nebūs, ja nebūs? Nepaliksi neapmierināts vecajā darbā! «Šie atvērtie jautājumi ir tie, kas baro mūsu fantāziju, ļauj runāt par vērtībām. Tie palīdz veidot uz vērtībām balstītu paštēlu,» stāsta Druvietis.

BEZ STEIGAS
Lēmumu iet prom no darba nevajag pieņemt vieglprātīgā steigā. Atrast jaunu vietu var nebūt viegli. Pirms iesniegt atlūgumu, rūpīgi jāapdomā, vai pie apvāršņa ir redzamas labākas darba iespējas, vai tikai mēģini aizbēgt no sliktām? Vai vari atļauties to darīt? Citreiz ir jāsakož zobi, jāturpina strādāt un jānosprauž ilgtermiņa mērķi. Druvietis to salīdzina ar diviem paralēliem vilcieniem, jautājums — kad no viena pārkāpt otrā?

Mainot darbu, jābūt skaidrai motivācijai — jāapzinās ne tikai pašreizējā amata trūkumi, bet arī — kas tiks iegūts jaunajā darbavietā? Lai arī pretējā pusē viss izskatās košāk un atbilstošāk, ir jāizpēta organizācijas kultūra, finansiālā stabilitāte un vadība. Vai atalgojums būs tevis vērts? «Latvijā tas diemžēl ir ļoti svarīgi, jo ārzemēs pat minimālās algas ir citas,» piebilst biznesa treneris.

Taču nevajag akli salīdzināt piedāvāto algu ar tagadējo. Tas ne vienmēr ir labākais kritērijs. Ir arī citi — pensiju uzkrājuma plāni, bonusi, apdrošināšana, pusdienas, darba laika elastīgums, atvaļinājumu laiki, uzņēmuma piedāvātās izaugsmes iespējas. Šie faktori var radīt cilvēkā lielāku apmierinātību ar dzīvi un laimes sajūtu nekā algas apjoms, norāda Druvietis.

LAIMĪGS JEBKURĀ DARBĀ
Ja cilvēkam ir vajadzīgas pārmaiņas, ne vienmēr ir jāpamet darbs un jāsāk cīņa darba tirgū. Nereti cilvēki bēg no darba, kaut patiesībā grib aizbēgt no citām problēmām, piemēram, privātajā dzīvē. Citkārt tas ir apkārtējo spiediens — «paskat, kā esi iesakņojies vienā vietā!» Nav jāaiziet no darba, lai mainītu dzīvi, lai būtu laimīgs. Tāds vari būt jebkurā darbā, uzskata Druvietis.

Bieži izaugsmes un apmierinātas dzīves iespējas ir arī esošajā postenī. Karjera nav sprints, tas ir maratons, norāda Druvietis. Padomā, vai ir vērts mainīt darbu, ja ieguvumi ir tikai īstermiņā. Ir vērts sev uzdot jautājumus par karjeras mērķiem un personīgo izaugsmi viena, piecu, desmit gadu garumā. Izvērtē to atbilstību, strādājot esošajā pozīcijā. Kad esi apzinājies, ko patiesībā gribi, jautā savam darba devējam, vai ir iespējams kaut ko mainīt, piemēram, kā patlaban populāri, vienu dienu nedēļā strādāt no mājām. Iespējams, dzīvē jāmaina kas cits — attiecības ar draugiem, hobiji, dzīvesstils.

BAILES BREMZĒ
Lēmumu mainīt darbavietu var bloķēt bailes. Pirmkārt, bailes par to, ko domās citi. Nereti tuviniekiem un draugiem izskatās, ka konkrētais uzņēmums ir tev vispiemērotākais. Taču tā izskatās tikai no malas. Jābūt drosmīgam pašam izvēlēties savu dzīvi. Otrkārt, bailes nopelnīt mazāk vai vispār palikt bez naudas. Tāpēc jābūt plānam, kā rīkoties tālāk, — jāuzkrāj, lai varētu izdzīvot arī tad, ja uzreiz netiksi pie cita darba. «Visvairāk biju šokēts par to, ka cilvēkiem ir bailes būt veiksmīgiem, bailes pelnīt un būt bagātiem. Visi apgalvo, ka grib vairāk naudas. Un ko darīsit, ja jums pēkšņi uzradīsies miljons? Stress momentā!» stāsta Druvietis.

«Kāds mans klients kādreiz bija mīnusos, bet tagad pelna 3000 eiro mēnesī, taču joprojām nespēj aizdot draugiem naudu. Viņa galvā sēž bailes uzkrāt, jo, kad sakrās, no viņa varēs aizņemties, viņš drīkstēs sākt sapņot — braukt uz Kanāriju salām, Austrāliju, viņam būs jāsāk dzīvot. Tas nav iet uz darbu, skatīties televizoru un nedomāt.»

Visbeidzot — bailes, ka pats sevi māni. Kas notiks, kad atklāšu, ka tas, ko gribu, patiesībā ir ilūzija? Lai to pārvarētu, sevi ir jāpārbauda, saka Druvietis. Sāc ar to, kas tev svarīgs, un dari kaut mazliet katru dienu. Bailes un šaubas šķīdina rīcība. Uzraksti vienu lietu, ko tu gribētu izdarīt šogad, šomēnes, rītdien. Kas ir tā īpašība, kas vajadzīga, lai to sasniegtu? Un uzraksti, kam esi pateicīgs. Ja mēs nepasakāmies par to, kas mums ir, neatlaižam veco, vietā nenāk nekas jauns.

Kā iedesmot sevi jaunam sākumam? Iesaka Reinis Druvietis.
1. Nebaidies izmēģināt ko jaunu! Ja apstājusies personiskā izaugsme, ir sajūta, ka arī viss pārējais ir iestrēdzis un neveiksmīgs.

2. Esi drosmīgs kļūdīties! Viss ir kārtībā arī tad, ja tev kaut kas neizdodas.

3. Runā ar cilvēkiem, runā ar svešiniekiem! Ja nebūsi atvērts jauniem cilvēkiem, neradīsies arī jauni piedāvājumi, izaicinājumi.

4. Uzraksti savu dzīves misijas formulējumu! Kam tu tici? Vai esi gatavs par to cīnīties? Uzrakstītais palīdz tiekties uz mērķi un teikt «nē» tam, kas traucē.

5. Nemēģini iekļauties! Koncentrējies uz atšķirību izkopšanu un stiprināšanu! Lai augtu, jākļūst par to, kas esi.

6. Neiestrēgsti mēģinājumos būt perfekts! Centies būt labāks (iedziļinājies, zinošs, praktizējošs) tajās jomās, kuras tev ir svarīgas.

7. Esi savtīgs, atceries par sevi! Cilvēkam jābūt gan fokusētam uz savu dzīvi, gan orientētam uz kopējo labumu. Ja par sevi aizmirst, var ciest ne tikai veselība, bet arī spēja veiksmīgi veidot attiecības un būt līderim.

8. Apzinies lēmuma pieņemšanas spēku! Pirms pieņemt lēmumu, jāsaprot, kas mainīsies. Jābūt gatavam pārmaiņām.

9. Kad esi pieņēmis lēmumu, rīkojies! Nedrīkst atlikt. Jāsāk kaut vai ar mazumiņu.

10. Stāsti citiem par saviem lēmumiem! Rodas papildu gribasspēks — morālā atbildība un pienākums izdarīt to, kas solīts.

Teksts: Evita Goze
Ilustrācija: Freepik

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>