Pieci ieteikumi, kā efektīvi strādāt no mājām

5 ieteikumi, ka efektivi stradat no majamPateicoties globalizācijai un tehnoloģiju attīstībai,  kļuvis iespējams strādāt no gandrīz jebkuras vietas pasaulē. Taču šī vilinošā iespēja ir slazdu pilna – no vāļāšanās dīvānā un seriālu skatīšanās līdz atskārsmei, ka privāto dzīvi pilnībā aizstājis darbs.

Piecelties tikai 15 minūtes pirms darba dienas sākuma? Nekādas dušas, matu fēnošanas, fona trokšņu un pļāpīgu kolēģu. Nav jātērē nauda, sastrēgumstundās spiežoties sabiedriskajā transportā. Skan vilinoši! Taču, strādājot mājās, nepieciešama stingra pašdisciplīna, lai paveiktu visus darbus un paliktu laiks arī privātajai dzīvei. Kā izmantot komfortu, ko sniedz atrašanās mājās, un tomēr — kā neiekārtoties pārāk ērti?

PLĀNO
Darba devēji, kuri darbiniekiem devuši iespēju strādāt attālināti, atzīst, ka pieaug šo cilvēku motivācija. Viņiem parādās brīvais laiks, ko veltīt ārpusdarba interesēm, hobijiem. Brīvība un neatkarības sajūta (jo paši plāno laiku), elastīgāks dienas ritms palielina darbinieku apmierinātību, norāda Santa Leiboviča,  Komercizglītības centra biznesa trenere, komandas un personiskās efektivitātes eksperte.

Taču, ja nespēsi saplānot dienu, notiks pretējais — strādāsi vairāk, nekā būtu to darījis birojā. Tāpēc jānosaka prioritātes un darbi jāplāno ne tikai katrai dienai, bet vismaz nedēļu uz priekšu. «Neuzņemies vairāk, nekā spēj izdarīt — ja esi jaunā māmiņa un zini, ka laiks, ko vari veltīt darbam, ir četras stundas dienā, tad savu darba apjomu arī plāno četrām stundām,» saka Leiboviča.

Labāk sākt dienu ar sarežģītākajiem uzdevumiem, kas aizņem vairāk laika un nepieciešama lielāka koncentrēšanās. Dienas beigās sastādi plānu nākamajai dienai, lai tam nevajadzētu tērēt laiku no rīta. Svarīgi saprast, kas tieši tevi motivē. «Ir cilvēki, it īpaši radošās profesijās, kuri nevar izdarīt darbu, kamēr nedeg,» piebilst Leiboviča. Viņa norāda, ka ir cilvēki, kurus motivē sasniegumi (ja izdarīšu konkrētas darbības, kaut ko sasniegšu), bet citus — sekas (ja nenodošu darbu laikus, būs nepatikšanas).

«Apzinies, pie kuras grupas piederi, un strādā ar sevi — ja esi cilvēks, kuru motivē sekas, sadali darbu vairākos etapos, katram nosaki termiņu un definē, kas notiks, ja to neievērosi. Tad nenonāksi situācijā, ka pēdējā brīdī pietrūkst laika un esi gatavs raut cauru nakti, lai paspētu,» saka Leiboviča.

IEVĒRO DARBA LAIKU
«Kad strādāju mājās, gadījās, ka sāku no rīta, pa vidu padarīju ko citu, un beigās sanāca, ka strādāju līdz desmitiem vienpadsmitiem vakarā,» stāsta Leiboviča. Tāpēc ir jāieplāno darbam konkrētas stundas. Tā vietā, lai lasītu ziņas vai pārskatītu, kas jauns noticis sociālajos tīklos, jāsāk strādāt uzreiz. Šīm lietām varēs pievērsties, kad būs izdarīts ieplānotais.

Ir vērts atcerēties, ka ir jāatstāj laiks gan e-pasta pārbaudei, gan neparedzētām situācijām, gan neilgiem atpūtas brīžiem — nav iespējams būt produktīvam astoņas stundas pēc kārtas. Arī birojā ik pa laikam ir pārtraukumi. Nav nekāda iemesla, lai to nedarītu mājās vai justos par to vainīgs.

Pieejamas neskaitāmas lietotnes, kas palīdz plānot darba laiku, piemēram, Pomodoro, Timer, 24me, Doit.im, Schedule Planner, Wunderlist vai Google Keep.

Lai sevi motivētu darbu pabeigt laikus, vērts pēc darba ieplānot kādu aktivitāti, kuru nevar kavēt, — sporta treniņu, valodu kursus, teātra izrādi vai tikšanos ar draugiem.

CELIES LAIKUS
Piecelies kaut vai stundu agrāk un nevis no gultas pa taisno dodies pie datora, bet atvēli laiku sev. Ja ir grūti pamosties, izdomā nelielu apbalvojumu katru reizi, kad sanāca piecelties pēc pirmā modinātāja zvana. Mierīgi izdzer rīta kafiju, pieraksties uz rīta abonementu sporta zālē, dodies pastaigā vai palasi noderīgu grāmatu, interesantu rakstu. Dod iespēju sev lēnām pamosties un sagatavoties darba dienai.

Daži cilvēki izmanto lietotni Sleep Cycle, kas analizē gulēšanas paradumus un modina, kad cilvēks neatrodas dziļajā miega fāzē.

IEKĀRTO DARBA VIETU
Lai cik vilinoši liktos strādāt gultā vai dīvānā, jānodala vieta, kas paredzēta darbam — vismaz atsevišķs galds vietā, kur ģimenes locekļi netraucēs un varēsi koncentrēties. Daudzi pašnodarbinātie atzīst, ka, strādājot mājās, nodalīt darbu un mājas dzīvi kļūst pārāk grūti, pietrūkst arī komunikācijas ar cilvēkiem un aug liekie kilogrami. Tāpēc viņi izmanto kopstrādes telpas.

Papildus darba vietai tās bieži piedāvā arī sapulču telpas, biroja tehniku un kopienas sajūtu. Izvērtē, vai apkārtējie cilvēki tev palīdz vai traucē strādāt. Ja tas mainās atkarībā no konkrētās dienas plāniem, daļu nedēļas vari pavadīt, strādājot mājās, daļu — kopstrādes telpās, bibliotēkā vai kafejnīcā.

TIECIES
«Strādājot mājās, var rasties sajūta, ka esi ārpus sabiedrības, nezini, kas notiek uzņēmumā, pat ja sazinies ar kolēģiem virtuāli. Ikdienā rīvējoties, cilvēki vairāk apmainās ar informāciju. It īpaši komandas darbā dzīvā saziņa ir neatsverama. Citādi zūd kontakts un savstarpējā uzticēšanās,» saka Leiboviča.

«Cilvēki uztraucas par karjeras izaugsmes iespējām. Vai, strādājot no mājām, par viņiem atcerēsies, piedāvās jaunus projektus, paaugstinās amatā? Tāpēc noteikti jāplāno tikšanās klātienē.» Ja cilvēks strādā vienam darba devējam, Leiboviča iesaka tikties reizi nedēļā. Tas palīdzēs noturēt piederības sajūtu uzņēmumam.

Arī darba devējam jāpiedomā, kā iesaistīt darbinieku komunikācijas apritē — pievienojot viņu grupas e-pasta sarakstē vai veidojot grupu čatus. «Epastu katrs var interpretēt citādi. Ja nav klāt pielikts, piemēram, smaidiņš, nezinām tonalitāti, kādā cilvēks raksta. Kāda mana kolēģe katru teikumu pabeidza ar izsaukuma zīmi. Man bija sajūta, ka viņa kliedz. Kad pavaicāju, kāpēc viņa tā dara, kolēģe atzinās, ka nebija pat to pamanījusi. Jo vairāk tehnoloģiju iesaistīts cilvēku komunikācijā, jo vairāk iespēju dažādām kļūdām.»

PIEREDZE

KaijaKaija Gertnere-Ozola (49), uzņēmuma Intuit komunikācija internetā (atpazīstamības zīmols — Websoft.lv) īpašniece un valdes locekle.

No mājām strādāju jau 11 gadus — kopš pirmajai meitai palika gads un sāku strādāt kopā ar vīru, izveidojot un apkalpojot interneta mājaslapas. Galvenais ieguvums darbam mājās — varu savu dienu piemērot darba un ģimenes vajadzībām.

Visi uzņēmuma darbinieki strādā katrs no savām mājām un reizi vai divas gadā satiekamies klātienē. Patlaban ar vīru dzīvojam Spānijā, mūsu darbinieki — Liepājā un Matkulē. Viens no viņiem, kurš jau 12 gadus strādā ar mums, ir ratiņkrēslā.

Mājās man ir skaidri noteikta darba vieta, nevis dīvāns vai kur pagadās. Ja ir daudz darba, jāstrādā, kamēr pabeigts, jo neviens cits jau man grožus neuzliks.

Priekšnoteikums labām ilgtermiņa attiecībām ar klientiem ir rēķināšanās, ka darbs tiks izdarīts. Apkalpojam vairāk nekā 300 klientu Latvijā un citur Eiropā. Principā nodrošinām, ka tiks atbildēts un izmaiņas veiktas 1—3 darba stundu laikā.

Ja nav pašdisciplīnas, labāk neuzņemties strādāt mājās, un, ja strādā kopā ar savu otro pusi, labāk, lai katram ir savs lauciņš un atbildības joma un nav jājaucas otra pienākumos.

EdgarsEdgars Šubrovskis (40), radošais darbinieks, mūziķis

Jau apmēram 14 gadus strādāju ar reklāmu — rakstu tekstus,  veidoju zīmolus un kampaņas. Pēdējos trīs gadus darbojos ārpus aģentūrām un esmu krietni paplašinājis darbu loku — rakstu arī scenārijus raidījumiem un pasākumiem, īstenoju dažādas personīgās ieceres, pieslēdzos un palīdzu projektiem un iniciatīvām, kas šķiet vērtīgas. Gandrīz gadu esmu arī reklāmas konsultants LU Sociālo zinātņu fakultātē. Paralēli darbam saceru, spēlēju un ierakstu mūziku un dziesmu tekstus.

Strādājot mājās, man ir vairāk brīvības. Neesmu atkarīgs no viena iztikas avota, tas nozīmē, ka jebkuru priekšnieku, klientu vai projektu varu pasūtīt ratā, ja attiecības kļūst negodīgas, neprofesionālas vai citādi neciešamas. Varu strādāt laukos un izvēlēties, kurā brīdī spēlēt mūziku, strādāt ar reklāmu, skaldīt malku vai vērot ķirzakas. Taču nāk klāt vairāk atbildības un menedžēšanas.

Aģentūrā par prestižu gādā aģentūras vārds, ārpus aģentūras — tikai paša personīgais. Ja noslinkoju dienu, to neatstrādās kolēģis, tas būs jādara pašam. Vēl vērtīga ir darbu salikšana vienā intensīvā posmā. Piemēram, strādāt trīs dienas 12—14 stundas. Pēc tam — par darbu nedomāt.

LauraLaura Ziemele (36), tekstu rakstītāja, labotāja un tulkotāja

Man dažkārt patīk iesaistīties projektos, kur kādu laiku ir katru dienu jāiet uz biroju. Taču darīt to visu laiku man nešķiet vērtīgi. Pirmkārt, mājas ir vieta, kurā esi ieguldījis naudu un laiku, lai to iekārtotu. Strādājot birojā, sanāk, ka pelni naudu, lai maksātu par dzīvokli, kurā neatrodies. Vakarā atnāc piekusis kā suns, iekrīti gultā un no rīta atkal skrien strādāt.

Otrkārt, ja gribi sākt darbu birojā deviņos no rīta, jāceļas sazin cikos, lai savestu sevi civilizētā skatā, izžāvētu matus, nokļūtu darbā. Taču, ja gribi sākt darbu deviņos no rīta mājās, pietiek pamosties, izbāzt roku no segapakšas, paņemt datoru un sākt strādāt. Cik konferences zvanos tā esmu piedalījusies!

Bez video, nevienam nekas nav jāredz. Taču viena lieta, kur ievēroju zvērīgu disciplīnu, — komunicēju ar klientiem tikai darba laikā. Citiem bieži vien šķiet, ka ārštatnieks strādā 24 stundas diennaktī. Es tā nedaru. Varu strādāt pa nakti, ja tā ir mana izvēle, bet klientiem šādu izvēli es nedodu.

Katram jāsaprot, kas viņu motivē un kā sevi piespiest kaut ko izdarīt. Tulkošanā, it īpaši, kad jāsarauj, labi strādā rēķināšana, cik naudas esi nopelnījis pēdējās 15 minūtēs. Kad svilst pakaļa un strādā ļoti ātri, skaitļi izskatās tiešām labi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>